..jā, Antra un Lūcija, man arī liekas, ka tā ir ...bet -jautājums...kāpēc tik ļoti baidāmies no atbildības?....

Pilnībā piekrītu Lūcijai...atbildības sajūta ir tā,kas mūs bremzē.

Tas , varbūt , nozīmē, ka trūkst drosmes , ticības sev un otram.

Par savu laimi esot jaaciinas,bet kaa-tas pasha zinjaa! Sievietes ciinaas vairaak un nav briinums,ka nogurst un netic.

Piekrītu !

Kā nākas tas,
Ka viņš un viņa
/Kaut jūtu bangās bieži sen jau rauti /
Tā arī nespēj dzīvē satikties,
Tā arī nespēj laimei noticēt !?

Diezgan šaušalīgi.

Skumji,bet lai jau izdodas!

Par uzdrīkstēšanos un ļaušanos  daudz augstāk stāv atbildības sajūta,kura parasti mūs ieliek noteiktajos rāmjos,kurus pārkāpt ne katrs uzdrīkstās.

..Vasilij, paldies!

Jauki pantiņi un galvenais patiesi.

ar labiem nodomiem ceļš bruģēts uz ...es ar gribētu daudz ko iesākt no jauna,atmest netikumu,tik nezinu,vai izdosies katru gadu tālāk par plānošanu netieku..

Ka jau mineju-vienigi ASV dzivo trukumcieteji,vai kuri nestrada,vai nemak to darit...

Vienigi ASV dzivo trukumcieteji,vai kuri nestrada,vai ari nemak to darit...

Ir daudz dazadu svetku.Ja ne tagad tad citreiz.

Mes,katrus ziemassvetkus vinu liekam galda.

cāli,kas tev noticis?tu tak tāds pozitīvs vienmēr,lasu un brīnos...tas neesi tu,vai ne?