Līdzko bērniņus piemin, tā aizkustinošs, pašsaprotama lieta.   

...nu ko tu Dārzniec,ne par tiem paradīzes vārtiem Aivariņš gribēja izteikties.....

Mārtiņa nemirstīgā dvēsele nebeidzamā lidojumā ...

Tā laikam ir dzīves melnā realitāte...

dzīvosim kaut mirkli, bet skaisti... paldies par pamudinājumu

Paldies , meitenes ..., mani arī aizkustināja šis stāstiņš par mazo , sāpošo sirsniņu ...

            Aivariņ,  vai Tu jau mirt taisies, ja par Paradīzes  vārtiem runā? ....   

Vai nezinat,vai Freimaņa dzejoļu grāmatiņai arī papildus eksemplāri būs?!

.......

Aizkustinošs stāstiņš ...

...miegu,...es gribēju teikt miegu,piedodiet....

...tādēļ jau šamais neguļ ziemas miebu,...uzmanības deficīts neļauj....

Paldies visiem bloga viesiem un līdzautoriem   .., lai skan vēl viens Yngwie gīčas dziedājums ...

.bet lāčuks jau jūtas pacilāts patīk tak,ka tāds ievērojams ...ne tā kā Tu..........Aivar

Aivar, katram savs - tev raganas ar zaļām acīm, Lāčukam bites, jo nešpetnākas, jo labāk...

izskatās, ak tam  ***lāčukam*** ne skaidas, bet riktīgs medus pods apakš  ādas.. citādi vesels lapseņu  spiets nelidinātos virs un ap to ādu..ppp

Ai,cik žēl ka jāpamet šī draudzīgā vide..........bet kas cits atliek
Vāverīte kokā smej:
-Velti draugu meklēt ej.
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Lācim mežā ziemas miegs.

..nu nu lāčuk,es neesmu nekad pretendējusi uz tavu ādu,man to tavu skaidu žēl.....bet ja nopietni,man tava āda man nepiestāvētu acu krāsai....

Aivar, viņa sapņo nokļūt šeiha harēmā, tā vismaz var saprast. Visu laiku divas, divas, bet varbūt uzreiz desmit   Kā zinu mīļākām sievām tur esot priekšrocības, tāpēc vērts pacensties

nē, dārgās dāmas.. es zilumus nemēdzu sievietei atstāt..p kaut gan - kas zin, kā kādreiz var iziet, kad tā širme aizkrīt pie pašiem ***paradīzes vārtiem***..p