Tas ir vairak neka prieksmets,kuru piekarinat...

Skaists dzejolis..
Jā ja manas asaras pārevērstos dimantos būtu tik bagāta ka tik turies,,,

Kad man saka-tu esi auksts kā ledus ,tad es tāds arī esmu. Zāle man apkārt pārklājas ar sudrabotu sarmu un sāpīgi čaukst, kad pēdas to pielauž pie zemes Pielauzt zāli...
Var pielauzt kādu pastrādāt savā vietā, tiesa uz neilgu laiku...var pielauzt uz seksu, bet tas uz vēl īsāku laiku. Auksts ,sasalis sekss...tikko no saldētavas, cik ilgi salsi. Tā jau var sasalt kopā uz visiem laikiem.
Ko nevar pielauzt, to nevar-nevar pielauzt uz mīlestību. Tā nepielaužas, nepieliecas zemei, to nav iespējams pieliekt sev tuvāk...tā vienkārši lūzt. Tā vienmēr ir silta, brīžiem pat ļoti karsta un to vajadzētu varēt pielauzt, pieliekt, bet tā lūzt, pie tam sašķīstot sīkos asos ledus gabaliņos.
Tā viņi kādu laiku mētājas pa kājām, uz viņiem savainojas dvēseles, bet pienāk laiks, kad tie lēnām nogrimst Aizmirstībā. Aizmirstība ir Sniega karalienes valstība. Tur visas pasaules ledus gabaliņi savācas kopā un pārtop varenā ledus valstībā. Tās skaistums un mūžība atkarīga no mūsu vēlmēm pēc mīlestības. Jo vairāk mēs cilvēki cenšamies pielauzt pie sevis mīlestību, jo brīnišķīgāks ir Sniega karalienes smaids, jo mūžīgāka tā kļūst.
Drūp zem kājām ledus gabaliņi...no kurienes tie tik pēkšņi?

Varbūt pārliecinoši,bet tikkai  varbūt....es tomēr palieku pie tā,ka esmu egouiste un man nav pieņemama dalīšanā,visu vai neko......

Ceru, ka ne es domāju, ka šis kodīs tikai īgņām un balamutēm

Ļoti optimistiski! Paldies! Ķersim pūķi! Cerams viņš neiekodis!

Sonjai bonuss

Es arī meģināju vakar kacināt.....un kas no tā iznāca apvainoja mani nemaz neesošu lietu sakarā....pat nesapratu par ko runa, bet visiem tik interesanti jā man patīk dažus kacināt, jo liekas tādi nīkuļi un čīkstuļi....jā varbūt es arī maldos, bet kā saprast kurš ir patiess, bet kurš tikai izliekas par guru.......un tā spalvainā būtne mani sāk interesēt ar vien vairāk......ceru kaut ko izrakt varbūt paveiksies

man alus negarso!

Mēs vienmēr neapzināti nokļūstam tādu cilvēku kompānijās,kādi esam paši.Ar to jārēķinās.

Elmārs-mans tēvs.

Pirms tam ir Elmārs,pirms Ingas,vinja rokas zārkā bija atvērtas,tas nozīmē,no radiem kādu drīz panjems līdz' tā arī bija,Inga tika panjemta pēc nepilna gada,Elmāra vārda dienā.   Tā  lūk!    (Ar zīlēšanuu jokus netaisiet!).

Mana Inga(māsīca) nomira 30 gv., nelīdzēja ārsta studijas 7 g. (es to kārtīs redzēju).(lai velns sasper!).

ja SKUPSTS  ....tas ir kautkas loti mils  kad satiekas divas milosas lupas

Beidzamā frāze nostrādā ik rezi, visas iepriekšējās frāzes ir neefektīvas... Bet, kur tev tik  vēlu pienāk šis Liliit nummurs...? ;)

Pogu trauks ir praktisku lietu krātuvīte, tajā var bùt arī daudzas vecas pogas, ne tik vecas, kā nereti mēs tās noraujot iemetam nodomājam, bet pilnas ar vecām un labām atziņām un tas ir praktiski pareizi, jo īsti nenko un nekad paredzēt mēs nespējam, -kurā brīdī un laikā tās mūms atkal noderēs!...

Viņa aizgriezās ..., nevis vnk uzgrieza muguru ..., viņa aizgriezās , lai neviens neredzētu to silto , iesāļo lāsi , kuri noritēja pār vaigu , iekrita kleitas ledus ziedu volānos , un pārvērtās par spožāko dimantu .Viņa nedrīkstēja parādīt savu vājumu ..., jo just - tas ir vājums ..., un atļauties to parādīt kādam - ir ļaut viņam SEVI IEVAINOT ...

Nejau visi,rada savu dveseles isto pusi,ieksejo bagatibu,saltumu,un daudz ko citu.Nejau visiem ir dots to saprast......

Nezinu ka citiem.Bet es sapratu,ka palauties var vienigi uz sevim.Es pate sev esu draudzene,un uzticibas persona....

un teica princis - es izdrāztu tevi kā zobens miesu