Nakts T. 7. jan 2012. 17:19Vienaldzīgs cilvēks...tas jau gandrīz kā miris, tāds defektains tips. Tfu!
Vineta K. 7. jan 2012. 17:19Ja,nebutu sievietes,nekas nebutu.To deretu iegalvot.
Nakts T. 7. jan 2012. 17:18Izdzirdot vārdu MAČO nāk prātā karstas vasaras naktis, labs vīns un kaislīgs sex...
Dzēsts profils
7. jan 2012. 17:17.... vienaldzība nespēj redzēt ... ja vēlies redzēt būs jāsalīdzina, pašā salīdzināšanas procesā jau nav vienaldzības .... tātad vienaldzība neko neredz un nevar pat paskatīties no malas.
Dzēsts profils
7. jan 2012. 17:05Hmm, man jābūt piesardzīgai...
kristaps P. 7. jan 2012. 16:59Siliktais vienmēr pievelk labo un otrādi labais vienmēr pievēlks slikto! ļoti vinkaršs mehānisms kuru pielitoto MAČO
jana l. 7. jan 2012. 16:45Jā, dažreiz nezināšana par to, kas sekos, pasargā no liekiem satraukumiem, bet vai tādēļ labāk būt cūkai, arī nē. Tik tiešām ideāli, ja kritiskās situācijās var palikt cilvēcīgs ar vēsu prātu un nebūt tomēr vienaldzīgam.
Māra O. 7. jan 2012. 16:39Ja nav,tas nenozīmē,ka nebūs.
Sanita B. 7. jan 2012. 16:38Jā, tikai pastāv uzskats, ka tie esot arī tie prasmīgākie gultā. Sliktie puiši, kas patīkot meitenēm. Iespējams, ka tas ir tikai mīts.:-)
Dzēsts profils
7. jan 2012. 16:37kuģis ir nokļuvis vētrā un teju teju tas ies pa burbuli. Visi kuģenieki satraukti, izmisuši un paniski skraidelē pa klāju šurpu turpu, bet cūciņa mierīgi loka sev iekšā no savas silītes... . Nu vot i gudrības un iekšējās pilnveides augstākā pakāpe! Varbūt problēma ir sekojošajā - kā visaugstākās gudrības virsotnes un vispilnīgākā iekšējā mieru sasniegušajam nekļūt par cūku, bet turpināt palikt par cilvēku.
Māra O. 7. jan 2012. 16:37Īstus draugus nepazaudē dēļ darbiem. Ir draugi pie kuriem var ierasties pec palidzības nakts vidū pēc 20 gadu klusēšanas.Un es zinu ,ka uzklausīs. Žēl jau ir tā kopīgi nepavadītā laika. Neizrunāto sarunu. Laiks aiziet ātri un mēs nenokavējam darbu,bet kopīgos brīžus.
jana l. 7. jan 2012. 16:35Pārstrādājoties jau rodas *perebors*, pārgurums, ne vienaldzība. Jēgas trūkums, motivācijas trūkums, var radīt vienaldzību, bet vai dvēseles mieru, nu nē taču. Protams, jēga un motivācija ir katram pašam sevī jāatrod, apkārtējie var būt tikai kā katalizatori.
Dzēsts profils
7. jan 2012. 16:35Pilnīgs dvēseles miers, gudritis sasniedz, izzinādams pasauli, pārvarēdams bailes, aizspriedumus ..............
jautrite b. 7. jan 2012. 16:33vai nu tik traki,šobrīd,gan bieži sieva ir ģimenē vienīgā pelnītāja,vīrs ir bērna kopšanas atvaļinājumā,variants-2-vīrs par minimālo algu nestrādās-neies jau pazemoties.Ja bērnu s tikai plāno,tomēr ir jādomā ,kā izaudzināt,jo gribēsies jau labā bērnu dārzā,pulciņos,labā skolā
Dzēsts profils
7. jan 2012. 16:31..varbut jaamet miers ,visi vienadi...
Sanita B. 7. jan 2012. 16:29Sandai gudra un praktiska pieeja. :-) Jāmeklē sev līdzīgos......
Māra O. 7. jan 2012. 16:29Var jau brītiņu paskatīties uz to nesakropļoto pasauli. Bet ne jau tāpēc mēs esam šajā pasaulē,lai tikai vērotu. Tā mēs nepildam savu dzīves uzdevumu. Esmu par piedalīšanos.
Dzēsts profils
7. jan 2012. 16:29Vienaldzība var būt arī jēgas trūkums. No manā rīcībā esošās informācijas spriežu, ka jēga objektīvi neeksistē. Jēgas ir tik, cik katrs pats sev sarūpē. Es runāju par iekšējo vienaldzību, kas mēdz būt visaptveroša, nevis par intereses trūkumu par vienu vai otru lietu untttt.
Un vēl ir vienaldzība, kas rodas pārstrādājoties.


