man patiik pieskarieni..maigie..un un ne tik   maigie ...................

Es arii piekriitu,par niansém:)

...vai zini , ceļš ,
Tu esi - mans ceļš !
citam Tu nederēsi ,
vien tam ,
rokrokā ar mani
kurš ies ...
vien tam ,
kura sirds
ar manējo vienā
tuk-tuk pukstēs -
ritmā ...
   /Viva/

Nrkraameejos ar liekaam lietaam.

Nu kam gan nepatīk uzmanības pierādījumi,un jo biežāk,jo labāk.Un vakariņās  sieva gatavo ko sevišķu, ,te piederas arī sveces,laba vīna pudele,skaists naktstērps........un no rīta kafija gultā

Un tieši tas arī mūs katru atšķir vienu no otra- šīs mazās nianses :)

Lielos vilcienos secinājumi un izpratne līdzīgi ,kā citiem, bet mazos, niansītes aizved līdz lielām atšķirībām .

Iemīlēt var,bet iepazīt-reizēm mūža par maz,vienmēr kautkas jauns atklājas,ir labi ,ja kas  labs,skumīgāk-ja kautkas ne visai

Citiem jau rozā brilles ir pat gadiem.

visnotaļ interesanti  

Dzīvē ne vienmēr  mēs tikai priecājamies., rozēm arī ir ērkšķi..

Vēl labs Vivas papildinājums    

sasmējos ,bet ir arī vēl pikantāk

Tàds paskumjsh stàsts

sasmējos,uztvēru par anekdoti

arī Latvijā gadas brīnumi-bērnu nejauši pacienāja ar vienreizlietojamām sēnēm,savlaikus sniedza palīdzību un radiniece vai kaimiņiene/precīzi neatceros/deva daļu savas aknas,lai bērns dzīvotu.Un bērns ir vesels

Ticēsim brīnumam.

Pats pareizākais lēmums.Nav vērts atkal atplēst sadzijušas brūces.Nekas labs no tā sanākt nevar.

Fiziska,biologiska vai gariga iepazisana vienmer prasa laiku un strategiju!No rita pamodies sava gultina un apbrino savu pelnruskiti pec tas apmatibas!