Lidija,piekrītu,bet ko darīt,ja prāts ar sirdi strīdas?!

kāda starpība realitāte vai virtualitāte... vienalga tevi kāds pamatīgi var izsist no līdzsvara... un savā aizvainojumā tu neredzi, kurš to izdara... nepamatoti apvainojot citus, tādā veidā aizbildinoties ar taisnības parādīšanu...bet tu te neesi tāds vienīgais....kurš vienmēr jūtas aizvainots...

Brīnumzālīte ir cilvēka prāts....,kā viņas ir spējīgas domāt un risināt situācijas....

Skārleta, labāk ar prātu ...Viss ir galvā. Būs prāts -būs arī līdzjūtība, žēlsirdība un mīlestība!

...un ja vēl mācētu skaisti un patiesi MĪLĒT... ,bet diemžēl-arī to vairs neprotam (ja nu vienīgi vārdos tikai)

Tici man,teorijā mes visi esam gudri,....ja tik pat labi būtu praksē,tad dzīvotu mēs iddillē!Bet realitāte ir pavisam savādāka.....diemžēl!

Gudri spriedelēt jau visi māk,bet ar to dzīvošanu ir tā,kā nu kuram sanāk....

Ne mums citus nosodit, jo pasi neesam bez greka.Kurs sevi uzskata par engeli iespejams ir lielakais grecinieks.

Laachukam piekriitu,taa ir muusu dziive un kaa to dziivojam,tas muusu zinjaa

taapeec jau katram vajag savu telpu,kuraa smelties speeku un energjiju...

Dzīvot ar sirdi - pamēģini bez sirds padzīvot   Cik zinu vēl nevienam tas nav izdevies. Viegli ir publicēt visādas svešas gudrības, bet vai nav prātīgāk vienkārši skaisti dzīvot, nemeklējot klišejas, bet tā kā pāšam sanāk?

....ja pacentīsies , iemācīsies :)) un ja būs vēlme ......
... galvenais pašai tik ar sevi skaidrībā un iegūt iekšējo līdzsvaru pēc izšūpināšanas

...aizmirst un piedot slikto,neturēt to sevī ......un iemācīties no savām kļūdām!...ideāli,žēl,ka man dzīvē sanāk savādāk

Cepums  Ligijai

AIZMIRST- bet vai vajag aizmirst - pieņem visu kā dzīves skolu ..... grūtāk ir iemācīties Piedot....un ja no sirds piedot .....tad kā dziesmā viss notiek .... vieglāk, ņem to visu vieglāk :))

galvenais jaaiemaacaas miileet dziivi pasauli draugus un arii ienaidniekus un nekad nepiemineet launu atbriivot sevi no visiem sarniem un nekad neskumt peec taa kaa nav bet priecaaties par to kas ir

...........un saskatīt to kas parasti atrodas deguna priekšā....

...bet vienaldzīgai gan negribētos būt.......

Vārds bars asociējās ar cilvēku kopu (ja runājam par cilvēku  sabiedrību), kur visi pakļaujas vienam galvenajam-bārvedim. Nianses var būt daudz. Aleksandrs te minēja par jauniešiem...arī tāds modelis ir bieži sastopams. Taču ne tikai par jauniešiem var šo teikt, ja runājam par kriminālajiem elementiem. Diemžēl tāda parādība un situācija ir visur, visā pasaulē. Taču ja barvedis tendēts uz labiem darbiem, tad jau viss kārtībā. Vispār ļoti diskutējams jautājums, ņemot vērā visādas kaut vai biedrības, arī sektas tai skaitā.

Diezgan pārliecinoši.