Ewa S. 12. jan 2012. 22:31kas tik te neatklajas...kautgan pat isti nespeju saprast...ko piemeram Janis domaja..ar to visu..
Dzēsts profils
12. jan 2012. 22:28Limits ir tad , ja - mazliet ..., Kuku ..., kad ir - ļoti , ļoti ! ..., visi limiti tiek atcelti ...
Ingrida X. 12. jan 2012. 22:23Viss atkarigs tikai un vienigi no konkretäa situäcijas un konkretä cilveka.
uz V. 12. jan 2012. 22:21Izscils stāsts, nevienmēr ir jāšķiro ko un kāpēc es mīlu. Tā ir cilvēka pamata misija uz zemes, -mīlēt! Un nebaidīties to teikt pat švešam cilvēkam, bet tuviniekiem it īpaši! Jo kas ka ne es saviem esmu tas balsts un atspēriens dzīvē, -kurā valda vēl tik daudz nepilnības un samežģìtas morāles...!
Dzēsts profils
12. jan 2012. 22:20Tas taču vnm ir abpusēji , Kuku ..., gaidāmajam ar gaidītāju ...
savsem k. 12. jan 2012. 22:18Hmmm ... vai sagaidīšanas priekam arī kāds prieciņš paliks ?
Dzēsts profils
12. jan 2012. 22:14Kuku,sasmējos no komentāra,pat nemēģini lūrēt pa dajebkādu caurumu,ja negribi dabūt ar lāpstiņu/tā nopietni piedraud/
Mairita G. 12. jan 2012. 22:08Tad neko darīt.Būs vien vakars jāpavada mūsu bariņā.
Dzēsts profils
12. jan 2012. 22:07Ewa ..tagad ir Abgaismota ! beidzot ...
Mairita G. 12. jan 2012. 22:07Maija,man tāds pielūdzējs ,paldies dievam, nav.Bet mūsējiem izdoma lielāka.


