Te nevarēšu palīdzēt, jo nezinu kurš šeit gudrs, vien palasot redzu ka daži paši sevi par tādiem uzskata, tad tiem arī jautā, ja nepacietīga.

..tās puķītes jau parasti apvijam ap tiem stāstiņiem,kurus paši gribētu dzirdēt sev tīkamākus vai uz kuriem mums rozā brilles....

ai ilgi jāgaida ...man apniks

tik vien no dejas sanāca
kā saliekti metāla svārki
puņķi un asaras asfaltu sedz
dejas beigas, atzīme nulle.

Pagaidi drusku, paši parādīsies

Stāsts,kas par mums,dažreiz apsteidz mūs pašus,un ja šis stāsts ir nepareizs,nu vismaz mūsu izpratnē,tas viņš var sabojāt vai vismaz radīt nepareizu priekštatu par mums....

kuri tie gudrie ir? ...es aiziešu šamiem pajautāt...

Pilnīgi piekrītu.

Nu nepazīstu es nevienu cilvēku kurš savu stāstu priekš citiem kaut nedaudz bet nepiepušķotu un tikai iepazīstot cilvēku tuvāk skaties un brīnies kā stāstiņš ir bijis ar skaistām puķītēm apvīts!

Mācos no Tevis Skārleta

Bet kas par manu gudrību, ne man par tos priest   lai spriež gudrie.

Vai tavs stāsts par tevi, atbilsts tam,ko tu pats domā pat sevi!?Kā ir Aivar....

Piekrītu Aivaram , jo esam tikai iedvesmas avoti  , ko apvijam ar izdomu  ziediem..

tur jau tā lieta, ka esam tikai ***iedvesmas avots*** stāstītājiem..ppp

Patiesībā mums katram ir daudz stāstu : kam gribam - tam stāstām ; ko gribam - to stāstām .... Izvēle mūsu pašu ziņā !

Kadiševa man ne visai,bet vārdi dziesmai pamacoši.

Ne jau vienmēr mēs paši esam tie,kas savu stāstu par sevi stāstam,bet gan radam priekštatu par sevi un stāsta stāstītāji ir citi?!

Bet agrāk , vai tad nebija mazi , saldi  sadomāti stāstiņi. Ar gadiem mēs visi labojamies...

tu skat kā.. tad jau tā lieta nemaz tik vienkārša nav..p

Mums katram ir savs dzīves stāsts , tikai  , cik tālu mēs otru cilvēku varam ielaist savā dzīves stāstā.Kādreiz atklātība  atnes daudz nepatīkamu mirkļu...