VAI TIEŠĀM JAU RĪTS...
nu ko-labrīt

ugu ,kas Andi Tev par gardu kafiju mmmmmmmmmm

Lucija,

http://www.youtube.com/watch?v=attRtWXFk3k&feature=related
re kāda vēl -z-scars dziesma -,,šodien būs laba diena,,

dziesmas ,aiz dziesmām ,vārdi aiz vārdiem un tiešām ,kas zin varbūt sanāk arī jauka ,jautra un visādi citādi izdevusies diena  

...vispār, sievietes drēbēm ir tikpat liela nozīme, cik vīrietim vēlēšanās viņai tās novilkt

štrunts, Juri, toties svaigos mēslos ir silti

labrīt! smaržo ,smaržo   un apelsīni man arī ir ,tagad tik jauku mūziku  

labrīt, kafija jau smaržo

uz pašiznīcināšanos

labrītiņ!

un sagribējās  Sarkangalvītei   .....    paskatīties ,kas nepareizajam  vilciņam vēderā   .....    un  ....    un ... apraka to zem  mežrozīšu  krūma... :

   Bagātība viņš ir ļoti nelaimīgs cilvēks,

Interesanti,kas to rakstījis,jo kādreiz man bija rakstīts ,ka bērns ir slims un nav naudas zālē.Es pārskaitīju nelielu summu,bet neatceros cik.Dēls man teica,ka to raksta afēristi,bet es nenoticēju,jo iespējams esmu naiva.

Ispējams.

Bet varbut tikai pirmajam celienam?!

Steigties baudīt dzīvi vajag-nepazaudējot skaidro saprātu.....

Tas nozime ,ka cilveks baidas kaut ko palaist garam

kad esam mazi steidzamies izaugt, pēc tam steidzinām bērnus lai tie ātrāk aug un pie kā nonākam kad piebremzējam, skaistākais laiks jau garām.

Mēs drīkstam apstāties. Drīkstam bez steigas dzīvot, smieties, elpot, mīlēt. Lēnāk.
Drīkstam aizsviest prom visus steigas akmeņus  un redzēt, kā tie aizlido, ja vien mēs ar savu gribu tos piespiežam. Mēs drīkstam palikt pagalvī mīkstāko no tiem visiem, apgulties smilgās, jūras smiltīs vai meža norā un – vienkārši paraudzīties debesīs. Tik sen tam nav bijis laika...
Drīkstam skaitīt mākoņu aitas, miegt acis plašajā, reibinoši bezgalīgajā debesu zilumā – ne tāpēc, ka no tā būs kāds labums, ne tāpēc, ka zināsim skaitu un nosauksim vārdā krāsas toni, bet gan tāpēc, lai mierā beidzot pamanītu, ka tepat, tepat, ar roku aizsniedzamas tās kāpnes, kas tiecas debesīs....