Piekrītu, Tu esi skarbi godīgs, bet pat vārpatas tīrumā salna nokož, kur nu vēl sievieti skarbums...,un tam nav nekāda sakara ar godīgumu.

Diemzel,nejau visi vares novertet.

nu ja, tīrums vaļā, nāc un stādi! kakaja horošaja baba, bet labāk rapsi

uzminēji. no skata bāba, kā bāba - ir gan ciči gan citi apaļumi - vijole, smuki. bet...man nevaig ne zeltu ne varu, man vajag to, par ko jūs te pantiņos ņaudat. es nebūšu tas iemesls. tas nav godīgi.

Valdi, ar tik lielu pieredzi varbūt esi kļuvis maķenīt par piesardzīgu..., būs labi, ka tik krāsnī guns un nedūmo

ne nu tik daudz, ne nu meitēni, Mēnestiņ. Trīs-četras, tas tuvāk patiesībai, bet kā lai zin to, ar kuru būs silti? Uz pieres jau rakstīts nav. Un kļūdīties ir cilvēcīgi. Skuķu daudz - dzīve viena, parasti nopūdelējam. A tā gribētos - es ar vienu 16, ar otru 11, tūlīt pat sudrabkāzas būtu.

Valdi, esmu jau gan tak

un nupat Rimītī nopirka man "Gusju". Esiet pazīstami - mans dēls!

Ceru ka ābols no ābeles tālu nekrīt.Sveicu arī es.

Mēnestiņ, meitēni nav ne labi, ne slikti. viņi vienkārši ir   Luna, tak ir tak

Savu likteni, var zināt katrs, ja sevī ieklausās.... Pat dievs tev nespētu paredzēt tavu likteni, jo viņš tak nebùs tev līdzās ik brìdi, kad jaunas muļķības izmetīsi... Dzīvi var nodēvēt par likteni, kura kā taisna līnija (vārdā principi) ir novilkta tavā priekšā. Ja izmaini saviem iekšējiem postulātiem (virzībai uz mērķi), neizbēgami mainās viss... Ar laiku mainās apkārtne un norises ar cilvēkiem... Katrs mūsu solis novirzoties veido jaunu līniju un raksta jaunu likteņstenāriju, tāpēc neviens neuzņemās citam noteikt likteni. Bet kā mèdz teikt astralogi, -mūsu liktenis ir redzams sejā un pēc uzvedības....
Vienu varu nekļūdīgi apgalvot, -tie, kuri nav pārāk iepinušies virtuālajā dzīvē, var sevi dēvēt par laimīgajiem. (ko par sevi nevaru teikt)...

....................ja visi šie ir Tevis paša izdomāti vārdi ,tad Tu zini ,kāda ir Mīlestība un esi gatavs -Mīlēt

skaisti vārdi ,patiesi un cerību pilni .......man ļoti patika ...

Paprsi kadai lai tevi sasilda

... apsveicu, lai jums abiem prieks un lepnums!

Tad Tev riktīgs "jopiķ" iestājies! Starp daudzajiem "meitēniem" vajadzētu būt arī kādam labajam meitēnam!

Pašapziņa ir kā prizma, caur kuru mēs raugāmies uz pasauli. Uztverot visu negatīvi, var vienīgi palaist garām izdevības, pārslēdzoties uz pozitīvu domāšanu un tā iegūstam daudz vairāk enerģijas.. Tikai atzīstot,ka ir patiešām grūti, kad nebaidāmies parādīt savas asaras - atgūstam savu pašapziņu.Kauns? Tas nav kauns - būt vājam! Tajā mirklī kļūstam brīvi...
Tātad tā vietā, lai teiktu: «Vai es lūdzu nevarētu...», saki: «Es gribu.» ...«Man izdosies.»

varbūt kādā citā jomā, bet es tagad esmu lepns

Dažiem derētu to iegaumēt...

  Viss tiešām notiek likumsakarīgi- ko sēsi, to pļausi...Iesēj dudzus- pļauj rudzus...
  Iesēj - neko, pļauj- neko...

grāmata nav nauda, to var dot droši. tā taču grāmata. krūzītes, tasītes, tās glabā savā skuķu vietā, grāmatas - tie ir burtu čuksti