Skaidrīte G. 29. jan 2012. 17:11Patiesībā man ir vienalga, pie kuras kompānijas piederu - varu iekļauties visās, ne tikai nule minētajās !
Man tikai nepatīk pats termins "" second - hand ""', jo tādos veikalos ir pārāk spēcīga naftalīna smaka !
Dzēsts profils
29. jan 2012. 17:10Pamatā dzīvē mēs ticam tam ko redzam,bet viss pārejais ir tikai halucinācijas...
Raitis M. 29. jan 2012. 17:09un tur... neatvairāma izskata jauns vīrietis.
Arvils S. 29. jan 2012. 17:07Vasilij tev taisniba par tam senitem.Redzi senitem vajag meslojumu.Tajas vietas,kur pagaidam vel ir brinumi,ko sauc par meziem bijusi kara darbiba.tiesam labi vel aug senites.ari melnais humors,sakritiba!
Raitis M. 29. jan 2012. 16:55Skymore - Grasmore - pēdiņas pamanīji pie second hand? Lasīt vajag , nevis uzreiz klaigāt. Tad man rodas iespaids ka piederi pie second, ja tik ļoti uztraucies. es arīpiederu un ģībonī tādēļ nekrītu
Raitis M. 29. jan 2012. 16:52Šķirteņi reizēm ir tā apsvilinājušies, ka uz ledugabalu pūš
Dzēsts profils
29. jan 2012. 16:39diena lēni dziest
vien domu soļi klusi
savādas skumjas
uz V. 29. jan 2012. 16:39Tu mums neatklāji noslēpumu, ko tavs mīļotājs ir solijis...?
Skaidrīte G. 29. jan 2012. 16:39Kas paliek pāri,
Ja saucu tavu vārdu ?
- Atbalss koku galotnēs !
Kas paliek pāri,
Ja tu aizej ?
Smeldzīga atbalss manā sirdī !
Paliec un neaizej,
Lai nebūtu jāklausās atbalsīs !
Dzēsts profils
29. jan 2012. 16:38... lelle,jauka un krāšņi sagērbta,tā pievērtām acīm klusi dusēja meitenes rokās un meitene....vīrieša acis, vienā mirklī, aptvēra atklājušos skatu...trauslo sievietes ķermeni ratiņkrēslā un sastingušās acis,kas nekustīgi ,līdzīgi diviem akmeņiem,lūkojās dzīves dzelmē. Līdz ar aukstu sviedru lāsēm cauri vīrieša saprātam izskrēja domu jūra līdz, tā kā nākot devītajam vilnim, tika aizskalots viss nevajadzīgais. Mirklis un tīrā smilšu liedagā spertais biklais solis jau tuvināja viņus, ļaudams smaržīgajām rozēm iegult klēpī. Sveika! – vārds izlauzās no vīrieša lūpām un miklās lūpas pieskārās viņas bālajam vaigam.....
Jau krietni pāri pusnaktij pavecāka sagurusi sieviete,aizverot aiz sevis mājas durvis, pēkšņi sastinga. Tā nebija klusā mūzika –kura, kā jau ierasts, nāca no lielās istabas... pie degoša kamīna, jautri čalojot un smejoties, sēdēja vīrietis un viņas bērns...tas bija kaut kas neredzēts šajā mājā...klusu, kā pelīte, pavecās sievietes stāvs nozuda savā istabā un aizveroties durvīm uz koridoru, mazā laimītē sažņaudzās sirds...vien mirklis un pāri dzīves nedienu– rievu izvagotajiem vaigiem, sāka ritēt sāļi saldeno asaru straumes ...
uz V. 29. jan 2012. 16:36...protams, ka japalīdz ja var, kaut ar padomu. Kas lai zina, cik lielā mèrā cilvēkam grūti noorjentēties sociàlajā sistēmā... Kaut vai iesakiet, kur šādien cietējiem ir jāgriežas... Nevar tak visu pasauli aizdomās turēt un pie sevis nakšņot tak nav jàlaiž...
Dzēsts profils
29. jan 2012. 16:33...bet to ko es gribēšu,par to es padomāšu rīt......
Skaidrīte G. 29. jan 2012. 16:30Ak tad tagad jau cilvēkus dala : "" first - hand '' un ""second - hand "'. Nav patīkami - pat būt pieskaitītai kādam no tiem tipiem . Esam cilvēki, ne lietas !
Raivo K. 29. jan 2012. 16:29...bet tur - Viņa ... Beidzot ! Viņš aizver durvis , atstājot ārpusē pārējo pasauli , kura viņiem abiem vairs neeksistē .
Dzēsts profils
29. jan 2012. 16:24Paldies! Patiesi!

