Vasilijs P. 2. feb 2012. 21:59Ko lai dara,ja dzive piespiez,un prieksnieciba.
Dzēsts profils
2. feb 2012. 21:39sen nodrazts teikums- vardi ka tukss gaiss.
Moon M. 2. feb 2012. 21:30Vai dzeramais pašiem līdzi jāņem,vai Tev būs................un kā ar naktsmājām ???
Moon M. 2. feb 2012. 21:28Vari būt pavisam mierīga ...............NO RĪTIEM TOČNA STĀV :-I LIELIEM ,I MAZIEM,I JAUNIEM I VECIEM !!!
alberts d. 2. feb 2012. 21:24slēpes,taš ir cool,ja tā trase apgaismota,man te pie Lielupes ne viena paugura,škrobe
Aļoša R. 2. feb 2012. 21:22Albert, fīlīgs ir tad, kad tas deguntelis ir līdzās....ziema jeb vasara. Kopā esamība zvaigznes spīd ...nu tā īpawi...
Brigita D. 2. feb 2012. 21:19Man ar'i patīk ziemas pastaigas.Putenis - tas ir kas īpašs! Sen, sen Jūrmalā Dubultu-Majoru rajonā pludmalē bija izveidota apgaismota slēpošanas trasīte - nu dikti patika vakaros paslēpot.
alberts d. 2. feb 2012. 21:18bet es tak teicu-ne vienmēr viens,nu kaifīgi ka tev sejai pieskaras tāds nosalis deguntelis,skūpstam cita garša...un zvaigznes arī spožāk spīd...
Aļoša R. 2. feb 2012. 21:13Albert, Tu ar mums amzieri dzen? Ne viens staigā un jautā mums...
Sanita B. 2. feb 2012. 21:12Man ir gluži vienalga. Labi, ka pati apzinos, ko te daru un kāpēc.
alberts d. 2. feb 2012. 21:11tātad nēsu bezceris! Nu tais pastaigās ne katreiz esu viens..,
alberts d. 2. feb 2012. 21:04nu vēl mana vājība ir kalni,un dēlu tā saindēju,ka tagad troļļu zemē par glābēju kalnos
Sanita B. 2. feb 2012. 21:03Pozitīvas emocijas. Ar krāmiem tāpat visa māja jau apaugusi.
Sanita B. 2. feb 2012. 21:01Nez, no kurienes tādam teicienam aug kājas. Mana dzīves pieredze rāda pavisam ko citu.



