Skārleta H. 6. feb 2012. 20:20Jā, Lauris E, ir izdzēsies no Amigoss, lai atkal augšāmceltos, tik citā veidolā
jautrite b. 6. feb 2012. 20:19šitādā aukstumā jau vajadzēja mākslīgo kroni vai arī no salmenēm...jā bija un nav
Dzēsts profils
6. feb 2012. 20:18Nu tā nemaz nevar padomāt, jo no visa ko šeit esi rakstījis jau sen skaidrs, ka pazīsti visus labāk par sevi, ar visām diagnozēm un smalkākām rakstura iezīmēm. Tad ko vairs iepazīt un labi Tev vienmēt taisnība. Re kur skaista diskusija, jo visam piekrītu, kāreiz Tavā gaumē.
JAUKUMIŅŠ n. 6. feb 2012. 20:12ak nabaga loceklis ,šitāda diskriminācija pret viņu -es ieteiktu viņam sūdzēties -eiropas tiesā , ....a vispār vajag strādāt pie labas darba devējas
uz V. 6. feb 2012. 20:12..lai pieņemtu no kāda svētību vārdu formā, ir jaiemanto uzticēšanās pret sniedzēju. Nedrīkst pieņemt vārdus no nezināma cilvēka, jo nezini vēl kādu enerģiju tā nes. Bet ja sirdij ir tīkami kādi vārdi, tas ir kā balzāms uz dvēseles, -kā zieds, ko pavasarī sastop pļavā. Cilvēkam, it īpaši, jau sākot ar mūsu vecumu...
Ledija J. 6. feb 2012. 20:09Tapec ,ka cilveki ir launi,alkatigi,dumji un nenormali,viss viniem pamaz
Dzēsts profils
6. feb 2012. 20:07Kas ir, vēl kādu atpazini klipā nemaz nepretendē, tas mans reklāmas klips ja gribi reklamēties taisi pats savu Lai būtu jērs nav nemas kādā ādā jāslēpjas, pietiek ka tāds dvēselē un tāds te ir tikai viens, bet žēl ka nevaru ar pirkstu parādīt, bet sapratīsi jau pats, jo starp rindām lasīt esi dižs specs.
uz V. 6. feb 2012. 20:03Pasēdēt un kopā iedzert kafija, tas jau ir kas vairāk, nedz vienam to darīt. Un vienmēr paliek intrīga, kā loterejā, -kas atklāsies iepazīstot cilvēku tuvāk? Priekš manis, katrs cilvēks ir kā atklājums ....
slikts c. 6. feb 2012. 19:59Skaistums pastāv neatkarīgi no vārdiem.Domas kļūst skaistas,kad tās materalizējas.Ar vārdiem mēs cenšamies padarīt skaistu to,kas tāds nav,savas neskaistās domas,savas apslēptās tieksmes.Vārdi ir tas,kas mūs šķir ne vieno,jo vārdus mēs katrs uztveram atšķirīgi un, kas vienam skaisti,citam kā ar šķēpu dzeļ.Vārdi,kas liek mums aizdomāties,maina mūs, un mēs nekad nevaram zināt,uz labu vai sliktu.
jautrite b. 6. feb 2012. 19:45un ķepiņas-kur zābaciņi,nu stilīgs un modīgs ,un vēl dabiska kažokādas odere mētelim
Dzēsts profils
6. feb 2012. 19:30Gan naudai , gan laimei - katrai ir sava vieta cilveka dzīvē. Tās nav salīdzināmas- pēc kritērija- kura svarīgāka.Laime- tā ir saskaņa ar sevi, harmonija... ja nebūs naudas- nebūsi paēdis , bez jumta virs galvas... būs pagrūti justies pilnīgi harmoniski.. Daudz naudas, lidz ar to- daudz iespējas--- bet ja cilveks nebūs atradis līdzsvaru sevī- atkal būs kaut kā ne tā..
uz V. 6. feb 2012. 19:28...nu ne vienmēr ir tik slikti... Darba laikā sākumā, ne vienmēr, bet bieži neizpaliek glāsti un apbrīnas pilni maigumiņa skūpsti no pacienta puses... Jo citās reizēs, nav pat laika šādiem sīkumiem, ah kā gribās strādāt... :D
Frēzija v. 6. feb 2012. 19:18Vidzemē arī tādu pamestu lauku māju ir pietiekoši, skumjāk ir tad, kad tās tiek demolētas no malas ..... ar kādu mērķi!? ... vandālisms.
alberts d. 6. feb 2012. 19:18nu tad es laikam pie vainas ka mums te jēlā pirmdiena iet vaļā,un paldies Divam ,vai arī tam nedaudz bet siltākam laikam.ahoi!
uz V. 6. feb 2012. 19:17...šodien dzirdēts aņuks; Vecis sūkstās večiņai, -jaunībā tavas krūtis bija kā melonītes, tvirtas un skaistas, tagad kā sīpoli, kā paskatos, tā raudāt gribās... Kā tad, atbild večiņa, -jaunībā tavs instruments bija brangs, kā ozols, aber tagad, kā veca noplukusi egle ar divām dekoratīvām egļu-bumbām... :))


