Ko tur neticēt, ja jaunībā ko lietojusi, protams organisms ir sabojāts. Tāpēc vajag domāt jaunībā nevis vecumdienās. Žēl gan ka tā ir gadījies. Man viņas dziesmas izpildījumi bija tuvi.

Galvenais-gados neiekrist!

Dzīve jau arī,tāds teātris vien ira...ar suflieriem,skatītājiem,kritiķiem . Kuri spēlēt nemāk,piestrādā par kritiķiem

Līdzības jau visur var saskatīt...arī teātrī–kā dzīvē   

Nu tu runā par atiecībām kā teātri....nu man jau nu vairāk kas īstās un patieās,nevis kā iestudētas izrāde ar suflieri....tad vēs skatītāji un kritiķi....

Pauze jau jāietur uz jušanu... lai skatītājs nesāk garlaikoties,nesāk domāt kad aktierim naf ko teikt   vai vispār pamest zāli

...un ar kājiņu pie zemes piesperot?!.... un tad ar smaidu uz lūpam nu tā ka nekas nabūtu noticis dzīvot tālāk......gavenais lai neviens neredz mūs raudam
Bet gribas jau lai arī man pavaica,kas tevi mīļā nomāc?!

man sodien sanāca darba diena-gan mājās,visādi papīru darbi,mājas darbi,uz stundiņu izgāju puteni izbaudīt

Biku jau liktenim der arī paspītēt muguriņu uzgriežot un pauzi ieturot

Bet ja pauze par garu....tad šamais padomās,ka es muļķīte un man nav viedokļa....kā ir,man jau liekas,ka vīriešiem muļķītes tīk labāk!?

Nu re, esam, tomēr ,par atšķirīgām lietām runājuši.
Attiecībās jautājumu noskaidrošanā gan nevar klusēt ! Otrs jau nav gaišreģis, kuŗš var mūsos ielūkoties. Tikai sarunas var izgaismot lietas un problēmas. Ne katrs to grib darīt ( ieraujas sevī :"" Kā ? Tu šaubies ? Netici varbūt ..."") , bet ir jādara. ! Kā tad var uzzināt, kas otru nomāc , ja ne sarunās ! Mums , vienkārši , jāmācās to darīt !

Lai nonāktu pie šīs atziņas Aurēlijai vajadzēja ne vienreiz vien to pārbaudīt dzīve,tā kā varetu būt,ka viņa jau nu zin ko runā.

Artmane filmā teicās...jo lielāks aktieris–jo garāka pauze un pauze sarunā ar vīrieti vajadzīga,lai viņš varētu sagremot teikto A ja sieviete runa daudz un bez pauzēm...tur jau var katliņš uzvārīties

Pret ko tad tad balsosim !?

Bet kas teica, ka es tada neesmu.... ...ja nu vievīgi liktenim mazliet spītējot!

Pie šāda izklāsta Skarlet...tā kā vajadzētu i laimīgai būt i liktenim nespītēt

Ako,kur biji tu ātrāk..... ...bet ko tad,ja es māku arī paklusēt it īpaši tad,kas vīrietis grib lai runāju..... ...bet kas par lietu, kādēļ vīriešiem nepatīk,ka sievietes runā,varbūt nepatīk tas ko mes akām?...bet vai esat pārliecināti,ka mums vienmēr patīk dzirdēt tas, ko sakat jūs,vīrieši

Runāt ir smagi...nedarīt neko ir viegli...tā ka atliek vien izvēlēties to smagāko    
dzīves ceļu– ko iet   ( Tāda tā doma bij...jo nevar tač prasīt no sievietes neiespējamo   klusēšanu...     )            
  

Ko teiksi?

Pareizi jau Skymore būs, katrā situācija noteikti savs variants,bet ir tik grūti pielāgoties,kaut gan zināms,ka tram savs....bet tas kas melns nevar būt par baltu bet tas kas karsts var klut par aukstu....