Pēc Tava komentāra- 15.16 sapratu, ka sākumā bijis bronhīts, kas beidzies ar vēzi... nu , ne Tev , bet kādam Tev svarīgam cilvēkam, par ko pārdzīvo ļoti.
Man atkal dikti palīdzēja spīts un dusmas- "kā tad te kāds iedomajas - bez manis iztiks šitā pasaule..". Tāpat jau - būs jāuzmanās līdz pat mūža galam, bet tomēr- liela cīņa ir izcīnīta.   Tās procedūras gan vairak negribas , nemaz..
Turies Tu arī.

... fetišistu banda ...    

ciklops tak tur ira, viena ace pierē un šņaukāties neprot

slikts jau nekas..........tikai kāpēc jāskatās zem tā deķa.......katrs dara kā grib bet citu dzīves jau vienmēr šķit interesantākas par savējām

sīcene tev skaistas rētas ģīmī atstās...

... ar kuru galu fočēsi ...    

...uz griestiem tikai tu vari notēmēt...

ei, mīkla audi, sīceni atstāj sev

čurā skuķi griestos augšā
pojeni es atnesu!

Valdi, proties... savādāk piečuks ģīmī un kājas bučāsi...

miez uz lampas, nofočēšu

dzejas pazinējs un kritiķis savu vārdu ir teicis......āmen , bet ja nopietni, tad man patīk

...nu laikam savas...

... kuras      

...viņš sievai rokas pašlaik bučā...

... laikam aizmiga - miglumērkaķis ...  

...vispār runa nav par vēzi, bet bronhītu, kuru vairāk vai mazāk var noteikt agrīnā stadijā...
P.S. .... plaušu vēzis man nav un nebij... bet slimība kā tāda bij, nemeklēju vainīgos, bet meklēju iespēju kā izārstēties... nenoliedzu medicīnu kā tādu, bet liela nozīme bija velmei dzīvot, lai izārstētos... kad visas procedūras un operācijas bija apnikušas, es noslēdzos no sabiedrības... vienīgais saziņas līdzeklis bija i-nets...

zive, nu kādai taču ir jābūt pāri par to zapti

zifftiņ - diez vai, bet es tā domāju. tā ir mana pārliecība.