uiiii, max max!! Tam gan jābūt traki interesantam salikumam:  zoss, ar biezpiena pildījumu!!    Paldies!!    Un- dubultdubultīgs "paldies", ka esi veicis tik cītīgu statistiku par manu domu maiņu!    Kaut, ja runājam pēc būtības, Tava statistika pieklibo:  to, kas man tiešām riebjas, esmu paudusi ne reizi vien; neatkārtošos. Un tajā jaut. manas domas ir nemainīgas.

Jauki aizvadīt un jauki sagaidīt Tev, bet jo īpaši- bloga autorei!   ..  

Daži neatlīp.

Daži avarē.

Nedzied putniņi ..., aizmirst ja - samīļot tos ...

https://www.youtube.com/watch?v=MTYLHV19lFU

Iestāstīsi!Kāda savu pēcpusi klāt bāzusi tādam!Jāizmēģina-droši gtaršīgi

                 /autors - Carlos Atelier2/
Man patīk šie amizantie vilcieniņi..., čukčukinātāji - ļooooti !    

Bonjour , Thomas !  
Jauks vilcieniņš , Max ...,   kaut arī daudz ko no stāstītā - nesapratu ...

https://www.youtube.com/watch?v=I5SFHIwGgrE
Vilcienins Tomas un citi vina draugi !  

Kevin ... :-)
Dzīve ir tas , kas notiek ar cilvēku - te un tagad.
Tā vizina amerikāņu kalniņos mūs --->augšā ! lejā ! atkal un vēl ...
Ik rītu , ikvienam no mums , baltu tā izsniedz lapu ..., rakstu rakstiem ko ->>>/ar dienas darbiņiem , savu sajūtu puzlītēm / - pierakstām mēs ...
Ne tikai savā tiek rakstīts - lapā ..., cilvēks sociāla ir būtne - saskarsme ar sev līdzīgajiem , dažādajiem , visvisādajiem citādajiem - neizbēgama ...
Pierakstījumi mūsu baltajās lapās - neprognozējami ! Tie runājas , sasmaidās , strīdās , pat knaibīties mēdz ! un ne tikai ...
Taču tie - svešie ..., agrāk vai vēlāk atiet malā - jo garām..., sveši - jo. Paliek vien tie - sirdī ierakstās kuri ...,   pat ja pēdiņu - pašķiras raksti ...,   nospiedumi paliek..., atmiņu failos paliek - ierakstīti ...

Oiii..., gaišzilais vagoniņš !   joprojām vēl ripo..., paldies , Sandri !

Lai palik vecais,tikai drusku dienas pabidi,laij sakristu ar datumiem.

ha...kal-basa...kaut kāda saklapēta zeme basa...plika...kaila.........gaļa-o-jā...es arī zemes gababaliņš...kalbasiņš...basi dobji skanēja...nuja...no tās esi nācis, par to arī paliksi..jā-es uz to pastāvēšu...un uz to palikšu-uz zemi savu-kalbasiņu...miesiņa no manas miesas...dvēsele no manas dvēseles...
bet ne tie-lai garām...kā teica albertiņš tur augšām uzcelts anugas veidolā...nespecifiskā...neraksturīgā pašam..bet tā nav mana problēma...bet tārpu...kuri miesas grauž....
ai kā man patīk lejputrijas iemītnieku Miers...nāves valstība...aizsaule..vasjas .kapiņu miers..netraucēts..simtgadīgiem zirnekļu tīmekļiem-vīts...dusiet saldi!...aizmirstībā!

Nobrunjojies at tiem,kas dara tevi laimiigu....
Turpini smaidiit un vienu dienu,dziive nogurs,tevi apbeedinaat....
bet paareejie,lai iet dillees

lai tev VIEGLA SMILTENĪTE...benituška!...katjuška stāv gatava salutēt

esmu gatava pavadīt Veco gadu-šo...un sagaidīt jauno...kāds tas būs-rādīs laiks...dzīve...un esmu galīgi nepacietīga...jo esmu totāla alkoholiķe...un vienmēr atradīšu iemeslu atkorķēt pudeli jelkādam sīkajam iemeslam

aiztaisi cukas ciet...vai zini kas ir cukas...visas juškas skurstenim!

Izsaku līdzjutību visam tavam Laupītāju kuģim...tas gāja kā akls...neredzēja galu...
nu gluži kā tās cūkas, kuras aizā ieskrēja..un cūkgans-gauži-raudāja...