Pēdējā iespēja...LABDARĪBA...neatmet cerību... kuram tiks tā manta

Nu un...Viva Nopirksi manējos,i varbūt savējos pārdosi tomēr aprite–kā teikt mantas ,naudas

Ineta tev ilnīga taisnība, katrs daram to kas mums nolemts un raudam spilvenā, bet tā nu tas ir ...kam tagat viegli

Valdi, sievietēm tās smadzenes nedaudz savādāk strādā. Ja jādara, jādara, nav laika domāt un ļauties emocijām- ir bail vai slikta dūša, vai nav!

Valdi,Tu mani pie pareizajām pieskaiti,vai pie tām otrām?Man daudz vairāk gadu suņam zem astes.,Ņemt Tevi ar pātagu pazilināt,patiesības meklētāj.

Ako,es jau neprasu pārskaitīt,bet gan pastāstīt,kādi gan šie ir-raibi,draiski,smuki..utt..sak,tāds un tāds ir kā Misters propers -aizmirsisiet ne tikai par putekļiem,bet arī atpūtu utt...nu, tā kaut kā

Diena pēc svētkiem ir tukšuma pilna
diena pēc svētkiem mieles un naids
saplēstās glāzes dzeļ basajās pēdās
un uz stūra kāds pazaudēts vaids...

Valdi-katram ir savi pārdzīvojumi.kā vīriešiem tā sievietēm....

acīm redzot Valdi tu neko nezini

Kaut karies , bet nepirkšu visss ..., savējo pietiekami ..., ja kas .

jā... pārskaitījumu varat veikt caur A. Zorgi... viņa godīga meitene...

tā zifftiņ laikam tikai vakar noķerta, stulba kā 40 pudi dūma. izlasi visu, pēc tam dzejo

Bûs jau labi..

Mūna, nekad ar ne!!! Tie skuķi. Pārējās ir tikai mātītes. Skuķi - tas vispār ir medālis.

To lielo jau es tā kā Tev Maijiņ jau atsolīju–gandrīz Par labdarīb –ar labdarīb Bet nu tos mazos...a kas viņ var pārskaitīt   

Vai pats zini, kas tais maisos?

Bet Tu esi dzīvs,un tie skuķi ,kā Tu raksti-DARĪJA SAVU DARBU.Un par to ir jāsaka ,ka viņas ir maitas

tev šķiet, ka Afganistānā ir vieglāk.......zini kāda tur asins pirts?......par to jau skaļi nerunā, bet ja tu esi kaut kur blakus, tad maz neliekas

...meli tavi niķi?...izrādīsies... no maisa izbiruši?

varu par skuķiem ar pastāstīt. vēsi. Kuzja mani atnesa, nometa zemē. Iznāk viena tāda, seju neredzēju, bet forma...ja jūs to būtu redzējuši. un sāk, saproties, mani skūt   pēdējais, ko atceros - tu tik prātīgi, ka ko "lieku" nenošķēp. Karsnozāmenkā es viņām izlietni piedirsu. Visu pilnu, pašam kauns bija, a tās divas sēž un priecājās. Man tāds kauns, a šās smejās - vai tu mums rīgas končas atsūtīsi?! Es tagad rakstu, man pat asara nobira. Es kad rīgā ielidoju, centrālā pastā, tur, kur jūs tagad šmotkas pērkat, hospitālim aizsūtīju 15 kilogrami končas. Pirns sūtīšanas paciņu svēra, tāpēc zinu, ka 15 kilo. man bija vēl, bet tai kastē vairāk iekšā nelīda