Tu esi tik-
cik tu vari,
Tu būsi tik-
cik tu dosi,
Tu tapsi tik-
cik tu ņemsi,
Tu paliksi tik-
cik tu spēsi.

..kaut kā jau jāaizlīmē acis tiem pamuļķa vēlētājiem :D Lai ir atkal par ko runāt un satraukties, un diskutēt, un puktoties......lai paši var spēlēt netraucēti savējās spēlītes ar likmēm savējām.

Protams, Andi, ka tā!! Bet- mēs taču it jauki zinām, ka nemūžam tas nenotiks..

Ja visu varētu tik vienkārši sasniegt- ar domu spēku- tad tik butu labi... un viegli- padomāji, un re- gatavs.. Bet- tā nav..  
Ja cilvēks par kaut ko stipri piedomā, patstāvīgi atceras- tad tas atspoguļojas arī viņa ikdienā- darbos, vai pareizāk sakot- darbībās. Tad viņš pamana to , kas ir saistīts ar domu- sev apkārt dzīvē, un koncentrē savu uzmanību uz  to, kas viņam ir svarīgi. Lai gan  - apkārt viss notiek kā ierasts, viņam pašam škiet, ka kaut kas ir mainījies.
Negatīvās domas un slimības- tā ir atsevišķa tēma. Diemžel daudzās , teiksim, garīgajās praksēs, skolās, tiek jaukti cēloņi ar sekām. Negatīvisms  domāšanā, attieksmē pret dzīvi , izteikumos- tā bieži ir jau slimības simptomātika, nevis cēlonis saslimšanai. Daudzām, hroniskām kaitēm norisot organismā- organisma sistēmas nestrādā tā kā vajadzētu,( neatkarīgi- kurā tieši orgānā ir šī kaite), šūnas dalās ne tā kā ir paredzēts , vielapmaiņas gala produkti, kurus parasti izvada ārā no organisma - uzkrājas, veidojas toksīni, kas ceļo pa visu organismu, pamazam graujot  arī smadzenes un līdz ar to- psihi.

Ko tur runāt,esām tak '' bagāta '' Valsts,varām tērēt miljonus pa labi un kreisi.[joks]Ja nopietni,manas domas.Izdevumus kas radušies valstij par valodas referendumu ,vajadzētu piedzīt no tā ierosinātājiem.!

Grēko droši - dzīve ir īsa!

ja par mani, tad jūs jau maksāsiet man...

viss jau tā -bet referendums lielu naudu maksā

...vajag vajag refendumu par valodu, par saeimu, par valsti, par pensiju, par mani ...

Ja Tu gaidīsi īsto brīdi,
Tu nekad neuzsāksi to, ko gribi.
Tāpēc sāc tieši tagad,
Sāc tur, kur Tu esi,
Ar to, kas Tev ir!

jā kkādām robežām tak jābūt!!!

Jaievieš referendumu limits tāpat ka amigosā- viss limitēts!

jautrite briga 17:55
Nu ja, var ūdeni likt, var uzreiz mitrā zemē. Darbā jau ieliku zemē . Man arī izbrīnīja tās baltās lapiņas, izskatās skaisti, bilde nav īsti izdevusies- no mobilā un ar zibspuldzi tuvumā, neredz tās krāsas

Inetai Liberei-tradeskancijas varietāte-var arī ūdenī ilgi augt un dos saknītes,ar baltām lapiņām visai reti

Inetai Libertei-varētu būt kas līdzīgs tradeskancijai,mani tikai mulsina,ka lapiņas baltas?-būs atkal grāmatā jāskatas.Var uzreiz likt zemē?

jautrite briga 17:27
Nosaukumu nezinu, kaut kas vijīgs, lapiņas- pamats balts, zaļas strīpas, lapiņas apakša violeti-rozīga. Nobildēju, varbūt var saprast:

Kungs, tu labāk zini par mani, ka laikam ritot, novecoju un kādu dienu būšu pavisam veca. Neļauj man kļūt par pļāpu un par visu vairāk pasargā mani no liktenīgajiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas.
Atbrīvo mani no neremdināmas vēlmes jaukties citu darīšanās. Liec man būt gādīgai, bet ne īgnai, liec izpalīdzēt, bet ne izrīkot. Žēl, protams, ka nevarēšu likt lietā savu gadu gadiem krāto gudrību, bet tu kungs zini, ka gribu saglabāt kaut pāris draugu. Pasargā mani no vēlmes iegrimt sīkumos. Dod man spārnus, lai uzreiz nonāktu pie lietas būtības.
Lūdzu žēlastību un pacietību, lai spētu uzklausīt citus runājam par savām slimībām, bet apzīmogo manas lūpas, lai es nebilstu ne vārda par savām sāpēm -drīz tās pieņemsies spēkā, un katru gadu aizvien pieaugs vēlme runāt par tām. Dod man spēku izciest tās.
Neuzdrošinos lūgt, lai tu uzlabotu manu atmiņu, tā vietā neliedz pazemību un aiztaupi pašpārliecinātību, kad tas, ko es atceros, ir pretrunā ar pārējo atmiņām. Neliedz man saņemt šo brīnišķo mācību, ka arī es varu kādreiz kļūdīties.
Sargā mani savā pieticīgajā maigumā. Negribu būt svētā - līdzās svētajiem reizēm grūta dzīve, bet taisnība ir tā, ka vecs, ķildīgs sievišķis ir Nelabā augstākais sasniegums.
Dod man spēku saskatīt labo lietās un cilvēkos, no kuriem tas ir vismazāk sagaidāms. Un palīdzi man, dievs, savā žēlastībā darīt to viņiem zināmu.

Gudri jau tas ir teikts un pat var pilnīgi piekrist, ka vajag, vajadzētu tā darīt.
Bet - nesanāk.. man arī- nesanāk.Tad  cenšos sevi noskaņot ta- risināsim problēmas - po mere postupļeņija. Jo visam tik un tā sagatavoties priekšlaicīgi nu nekādi nesanāks. Mierīgs prāts jau gluži nav, bet- reāli- situācija arī nav no tām sliktākajām.

Šodien jau tāds lasīts bija tepat amigosā...