Dzēsts profils 9. mar 2012. 10:06

Protams, ka ne vienmēr dabon, tikai tad, kad nu ir- tad ir izbrīns...par to es runāju.. Tas par to iecietības teoriju..ka esam iecietīgi pret tiem, kuri ir iecietīgi pret mums.

ierakstam «It kā jau nekas»
Dzēsts profils 9. mar 2012. 10:04

To jau var izlasīt netā cik gribi.

Dzēsts profils 9. mar 2012. 10:03

Diezgan neaudzināti,ne latviski.

Dzēsts profils 9. mar 2012. 10:03

es gan vēl neesmu apjautusi savu misiju uz zemes...:)

ierakstam «Zeme»
max m. 9. mar 2012. 10:01

Uh Sonja ve tra,gudra!

Dzēsts profils 9. mar 2012. 09:59

Nu diez vai Sonja tava teorija vienmēr der..... nu dabon bietē....nu un, vismaz zina par ko

ierakstam «It kā jau nekas»
max m. 9. mar 2012. 09:59

Viirietim vienmér ir iists ORGASMS,Ingridaxxx

Dzēsts profils 9. mar 2012. 09:57

kāpēc gan ne...piektdienā jau var

ierakstam «It kā jau nekas»
Dzēsts profils 9. mar 2012. 09:57

Nu ne visai tā sanāk, savādak jau nebūtu visu to asaraino storiju par dzīves netaisnību- a-la- es viņu  mīlu, bet viņš, maitasgabals tāds,mani- nekā..... es tāds/-a balta un pūkaina- man kakā uz galvas, dvēselē- visi - komu ņe ļeņ.. visu pieciešu, bet tikko pats/-i kādam  to pašu- dabonu bietē... atkal- ai, ai, ai, un vai , vai , vai..Par to ienīšanu- reizēm jau ienīst kādu, kurš par to nīšanu vispār nav lietas kursā un staigā laimīgs pa pasauli apkārt, nemaz nenojaušot- kas un kā.

ierakstam «It kā jau nekas»
Skaidrīte G. 9. mar 2012. 09:55

Ja nekas nemainās , tad jārīkojas pretēji !

ierakstam «It kā jau nekas»
olegs v. 9. mar 2012. 09:54

zz,Tev šodien tādas filozopiskas domas..

ierakstam «It kā jau nekas»
Skaidrīte G. 9. mar 2012. 09:53

Esmu ļoti priecīga , ka esmu sūtīta uz šo Zemi - kā mazs krikslītis, kā mazs puteklītis , kā mazs dīglītis ..... kā mazs mazumiņš , lai redzētu, baudītu ...šo lielumu, ko sauc par Zemi !

ierakstam «Zeme»
Dzēsts profils 9. mar 2012. 09:50

nu gan sasmīdināji

ierakstam «Pamēģināt jau var»
Dzēsts profils 9. mar 2012. 09:50

Vīirietis sievietes dzīvē ir viena no laimes sastādaļām,ja ne pati galvenā,tad iespaidīga gan,jo divatā,pat nelaime neliekas tik sāpīga un paliekoša,ātri aizmirstama.

Dzēsts profils 9. mar 2012. 09:47

Gundar,grūti tev nepiekrist,...jauku rīta kafiju vienmēr patīkamāk dzert...... lai tev labi garšo tev,tava īpašā kafija.....un lai pie kafijas tev īsta šokolāde!

Dzēsts profils 9. mar 2012. 09:43

vai tad?.......dēle.....baigais kompliments

ierakstam «Pamēģināt jau var»
Ineta L. 9. mar 2012. 09:42

Zivtiņ, gunars izteica komplimentu

ierakstam «Pamēģināt jau var»
Dzēsts profils 9. mar 2012. 09:42

Mums ir pierasts skatīties uz mammām kā uz ko īpašu- un tas ir normāli- no bērna pozīcijas... Bet mamma - vispirmāmkārtam ir cilvēks- ar visām cilvēkam piemītošajām īpašībām, tai skaitā- ar  , iespējams, spēlmaņa un visādiem citādiem talantiem...
Bērni- tas pats, tikai jau nākamajā paaudzē...
Īsts un patiess- ja sanāk , tad tāds vari būt pats, un tikai.. Par pārējiem, pat ļoti tuviem un svarīgiem cilvēkiem -  ir pagrūti viņos saskatīt cilvēkus, nevis bērnus, vecākus, īpašās , radniecīgās dvēseles...  

Dzēsts profils 9. mar 2012. 09:41

.....    ....

Gunars s. 9. mar 2012. 09:39

       Ja ir jaukā rīta kafija, kurš dzers to nejauko rīta kafiju ?     (var būt ar medu,ar balzamu,brendiju, šokolādei jābū īstai, ne kā Laimas šokolādes konfektes bez šokolādes.)

Autorizācija