nu tad lūdzu-uzturiet spēkā datora-mašīnas pārvaldnieku...kurš zina, ko dara-tas zemi ar...sapratāt sīkie nomenklatūras urbēji...un sīki uz papīriem visu iegrāmatojiet!...katru lemeša cilu!..jo tā jūs baros...bet jūs man patiesībā neesat vajadzīgi...jūs esat-liekēži...bet žēl..nabadziņu!...un vēl vairāk žēl to vecāku, kuri tādus audzēja...nevis audzināja!
es-āmulis-uzmetos par vasali-uz koka mizas...un barojos no tā...esmu parazīts...un tādi ir visi uzskaitveži....kuri bļauj-dod man ēst...koks!

sausās brokastis...štopējas rīklē...sauss-dod dzert!
vai daudz dzerat..jā...vismaz trīs glāzes-graņjonkas...standarta- kā traktora glušitjeļā...kā šahtā...mans tētis bij belarusa...pēc tam 150K pārvaldnieks...tāpēc zinu...kad slāpst tehnika pat...tad-tikai-ūdeni...lai mani kolhoza priekšēdētājs var saskatit...citādi padomās ne to ko domā...ka dators tā traktoru vada!...bet datoru vada-traktoru-mans tētiņš!

Shis man dikti patîk, Jack Russell ! Loti niprs, drosmigs kà lauva un var pat somà ielikt ! Loti patîk !  

es tikai izlikos vistu zaglis...lapsa...esmu mainījies... par āpsi..caunu, jenotu.

nav māksla piepervēt negludumus-bet izturēt katru grambu!-tīri psiholoģiski!...esmu tāds kāds esmu... jā...vecs kraķis...bet viltīgs/gudrs/ kā lapsa.jo vecāks, jo gudrāks...un ja! esi sasniedzis griestus miljardos...kuriem nav varas pār citiem...parādīs ar Prātu..bet es nezinu, cik tajā ir-vai tikai tik, cik monētas tajā skan...šamās...cik nodevīgi tās žvankst...visas Šamās no viena maka...pirkstiem-atpazīstamās-ne manas!...tas nav mans prezidents-tas takš vecais...mīļais albertiņš...krusttētiņš no aizokeāna...kurš nav mans!...maskas...bet balss tā pati...

Es gan šīs pērles nevērtu kakla rotā..kā nesāk smacēt un žnaugt Tik daudz tās liekvārdības un mētāšanās domā,ka grūti noturēt pat galveno vadlīniju manuprāt,bet, ja ir, kas saprot( un cik nojaušu saprot Vasilijs)kas gan būtu iebilstams...lai burbuļo,ja neaizskar citus ar dadžainu  bunti.Galvenais, ka pašai patīk /atmetu ābola serdi atpakaļ..gan sapratīs par ko/

Man ari briziem gribas suni, tàdu nelielu, kà foksterjeru, bet ar raksturu !  

jā...sapnī redzēju...tam nebija jumta..tajā sēdēja maza meitenīte...grāvī...izstūmu ...viegla virsbūve...kā no putuplasta būtu...kad beidzās lielās peļķes-redzēju, ka stūrēt varu...bet tad nāca pa kreisi-sēnītes veida nojume, kur kāda paziņa stāstīja, ka esot uzrakstījusi savai draudzei sūdzību...kaut kas nav tā...laikam-savus grēkus izsūdzēt-un tikai.

Agate Kristi tamboréja ne pajokam - mudzinàja, desmit mazu négerishu nobàlushi balti , gaidija .. kuram tas banàns tiks !  

man patīk mani šedevri...jo ainas kārtojas rindā kā pērles...vārdu latv. val nav daudz izvēles...piemeklēt visatbilstošāko-nav viegli...bet tie arī atnāk paši...izveļas kā no sniega pikas skuja...maza adatiņa...
un vispār-nāk pavasaris... materiāla būs daudz-redzamā.

klasika...tās lietas paliks...pārlaicīgas...bet lētumi uzdzirkstījošie...izplēn kā brīnumsvecītes...paliek plika drāts.
tā tas notiek... saule lec un saule riet..katru dienu nemitīgi...var to neiegrāmatot...tā tik un tā-ir!...ir lietas kuras pastāv no mums neatkarīgi...un izdarības-arī...vada-diktē...daudziem nauda...un tās ir tik ķēmīgā gaismā...
gāziet no troņiem deputātus, liekot pie sienas uz godadēliem...uzskaitto visu, ko nav darījuši...atnāks streiklauži-un izdarīs-par minimālo algu...ja būs ieinteresēti mērķim!

esmu starp pelavām...kas manus sānus berž... mani spodrina un kaļ...nīcina graudus manus, jo pašiem-savu nav!...auzu akoti man sirdī duras...
ak...sapnī redzēju, ka kanniņu baltu iemetu grāvī...tas nav man raksturīgi, bet   man to nebija kur likt...nodomāju-zāle apaugs reiz...
bet par popūriju...man patīk pāriet no vienas dziesmas otrā...kaut kur vidū ielekt...ne sākumā būt ne galā...
tā saucas riņķa dziesma.../mīļo annīt sāc kaut ko/...iepriekšējo uzķer-nākamā....

Oi , oi VĀVERLĪ , oi , oi !

man ir sens plāns, savākt visus savus svētos rakstus vienā bībelē ...nekad tam nav laika-apstāties...mirklis mirkli kad steidz prom...tie atnāk paši...un aiziet...bijuši-nebijuši...
un šobrīd-nu itin nekas pasaulē nenotiek-ar laika apkāpi-vērtēt varēšu-kak molodi mi biļi, kak iskrenno ljubiļi, kak veriļi sebe...
bet ja nopietni-bērni jau no mazotnes tiek radināti pie kaut kā nereāla-pasākām...kurām ir reāli izskaidrojumi...tie velkas līdzi kā astes-atavisms...kā pamati, uz kuriem balstām šodienu-tikai citi vārdi tiem doti-esmu boļševiks...no tiem, kuru vairāk-no tautas esmu esmu es cēlies!...nevis no mazākuma, kuru tai ķepu uzlikuši...bet mans tētis teica-tie vīri nav tā vērti, lai to dēļ maza kļūtu!

Sadziedājušies !    

Atnāks Anne , dabūs Tavi čiekuri trūkties , Čiekur Eglesdēls !

Kruti !    

Pirzdams gailīts laktā lēca !   Ekodzinējs !

Man izdevās pēc ātrām brokastīm!

Aha ..., viens no autiņa bonusiem - tas !