Tas cūcis labais........

PIE MEITAM/ pie meitam

Man nedaudz skumji,
Jo nevaru pieskarties Tev,
Man nedaudz skumji,
Jo nevaru saklausīt es,
Kā pukst Tava sirds.
Kā čukst Tava elpa -
Ka pietrūkstu es...

Atradu netā, bet pie vispārējās noskaņas

parunāt ir viena lietas puse.. bet tā *darīšana* - otra..ppp

vot..vot.. ar to jau  tā pamošanās pēc pirmās kāzu nakts ir svētīga.. kad nokrīt rozā širmis no acēm.. karsti mīļotais baltspārnu eņģelītis pārvērties sātanā ar ragiem un garu asti..  un dziedāt gribas nevis *es šodien raudāt varētu no prieka*, bet * mans brīnums ir beidzies*..))

Viņš tāds kotē līdzīgs , bet tikai maskējas... , patiesībā ir sunCis !

Ir , ir taisnība ! Manējais lieto manas mantas  pa laikam ...

...sāp vairāk par visu -
tālais tuvums ,
ceļazīme kur vēsta -
TABU !  

Albert,taisies klūt par selekcionāru.

Dusmigam saimniekam nikns suns /suna vieta saimnieks

Stereotipi ir priekš tam , lai tos lauztu .

nu ja, nu ja - realizēsi savu "piecgades plānu", nodrošināsi, panāksi, izsitīsies cilvēkkos...tad nākamais solis būs - gribu bēbi! tad vajadzēs "profesionālu" auklīti un vēl visādus citus pribambasus...un nevienam vairs nebūsi vajadzīga. visi tie jaukumi, par kuriem meitēni, pat šeit, jūsmīgi pantiņus vārsmo, būs palikuši kaut kur aiz muguras, paskrējusi garām būsi.
es vispār brīnos par to prātīgo spriedelēšanu 20 gadu vecumā. no pirmā skata jau it kā viss būtu glauni un ļoti pareizi, bet...aizdomīgi pareizi. drūmais vintulības risks ir iepīts šādā filozofijā, neattaisnojams risks.

Valdi es nemaz neesmu bijusi tai mauzulejā...pat ne Maskavā

Ir brīži , kad notiek tieši tā , nav ko piebilst .

zz,ko tik skumji.No paša rīta.

nu gluži kā par Ļeņinu mauzolejā

jauki rīti bija, jā   es pat atceros tos laikus, kad svētdienas rītos cilvēki ar bērniem pastaigājās, ne tā kā tagad - tikai ar suņiem

Vientulība arī piegriežas .