Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:54.... kolēģi tikām maķenīt ierēc par to Pūkainā Lāčuka kautrību
Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:53Nu gan te vēderpriekošana ne pa jokam ! Man gan tie marcipāni ne visai , ja nu vienīgi tumšā šoko-šoko ..., bet vēl labāk kkas šāds ...
dūšas piesiešanai - sāļie rafaello ... cienājieties !
Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:53maiju,man tas nav svešs jēdziens,bet jo ilgāk cilvēks viens,jo grūtāk pieņemt kādu
Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:49nu nezinu...,izklausās vairāk pēc saucēja balss ar aizbāztām ausīm...
Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:49Ne nē Anda ....ām savs gājiens būs un .....em savs
Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:49Saulīte,ne jau vienmēr tie vīrieši ir un var būt blakus.ja dzīve ko atņem,tad tam ir savs nolūks...Kā jau Mairita pareizi teica,dzīve vienalga turpina dot ,kā iespēju...iespēju radīt sevi...
Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:48pag, es taču brīdināju, ka tā nav oda amigoslāčukam, Elva
jej bogu, kā sapīpējušies kopā ar pekausi
Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:47Visvienkāršāk cīnīties ar melanholiju ir - soļot tai pāri , kā to Milzīte Ilzīte dara...
Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:47kad saiet kopā...ar Annām, aizmirstas, rīts vai vakars...
Elva E. 20. mar 2012. 21:45Ja mēs prastu tanīs kartēs lasīt , cik daudz maldīšanās izpaliktu !
Mairita G. 20. mar 2012. 21:44Paldies, maija, par jaukajiem vārdiem.Tie liek turpināt iesākto.Cilvēki jau blakus ir jauki,tik tās iestādes.Tās paņem tādu enerģiju.
Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:43 ...no vilka baidies, mežā neej...
....kautrīgas pasaciņas
Elva E. 20. mar 2012. 21:43Viņš jau pamodies - vienu blogu augstāk !
Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:42Es naf jau nekāds pagājušā gadsimta perežitoks Šajā gadsimtā jau Annas Martas un Marijas vairs nav modē Jāņi,Pēteri un Juri Tas esot mūsdienīgi





