Cilvēces nedienām visaugstākais savu īsina mūžību
Pats sacer,iestudē un skata.

Labs nosaukums -kristāla skumjas:aukstas - siltas,kalnu - pazemes,alkohola - skaidras...

Pako čemodānus , Vasilij !  
http://econet.ru/articles/95489-nauchnyy-mir-stoit-na-poroge-grandioznogo-otkrytiya-nas-ne-suschestvuet#.WCByKHd3J-8.google_plusone_share

Elementāri ,Vatson ! oiii..., Jāni ...  

bet vulkāna puteklis-par augsni ...jeb-kad māte-saimniece krāsns ierus tīra...tā visu izmēž-ārā...visas cukas tīra tad tā...tad elle iet vaļā...viņa ir nikna...kamēr darbus padara...johaidiii. velns ar ārā...atkal viss aizsērējis...tā viņa nikni burkšķ pie sevis....
kad kāds ne savā omā-protams-turēties pa gabalu!
starp citu...no pelniem plūmēm nemetas Mušas...

neviens nedomās krist lejā...to izdomās pats dabas spēks...kur kuram palikt-puteklim...ne visi 100% nokrīt...ir taču melnie...slepenie caurumi, pa kuriem daudzi aiziet kosmā...un neatgriežas vairs...nekad-nekad vairs!
vai tie ir izredzētie...vai nosodītie-izciest-izsūtītie misijā-pēdējā uzdevumā...kāds ir tā galavārds-redzējums par notiekošo?!
nujā...jums patiks musulmaņu skatījums-tu tūlīt pat uz līdzenas vietas nokļūsti debesīs pēc atentāta veikšanas...līdzi paraujot masas...savas kalpones...
ha...tā darīja arī senie sīrieši...kad to kapus atraka...tur tas Kungs ratos dusēja un viņa apteksņu bars-vienā bedrē...kā cūkgans ar savām cūkām...bet aitu gana avis ganījās mākonīšu veidā un kalpoja par enģeļiem...ūdens...dzīvības sula... tiem to cikls bij zināms...un tas nekur par mākoņiem...augstāk necēlās...tas krita un cēlās...ne cēlās ne krita...tas sijājās...rasinājās visiem izslāpušajiem!...tie ar to piepildījās, kļuva par tā sastāvdaļu...lielu dvašu..siltu elpu...

jā...mīlu tevi...klozetpod!...viss aiziet pa reni-bet tu stāvi-spodrs un balts!...nesatricināms-fajanss!...tu apēd...visu...tu saproti visu...tu esi-mans-faforīs-baltais māls!...un vēl glazūra pa virsu-mazliet...lai labi-slīd!

kad saku, ka nemīlu tevi...es mīlu tikai tavu, ko tu dari...bet tu nedari neko...tikai mīlu lūdz...es neesmu lietus, kas tavā mutē piles lies..tu esi klozepods, kas mušas slīcināt tik māk...ir tādi pārejas stadijas augi, kuri pārtiek no gaļas-mušām-respektīvi.
arī tādi mīt uz zemes...kurās daudzi-beiguši savu dzīvi..lai tik Mute būtu paēdusi...parazīti!
izrādās, manā mājā nav putekļu ērcīšu..citādi tie būtu noēsti.

tad mani pārņēma lepnums...par cilvēku...kad tas ko rada...to-izlieto...nevis iznieko.

un vēl...sava sēta nav viss...kolhoza laiki man patika tajā Burvībā...ka pieļāva savu sētu...savu pagalmu, savus kustonīšus...bet ne tas vien bij...bij kaut kas kopējs-tas bij kolhozs...maza ražotne-paju sabiedrība...kaut biju tikai bērns...gāju uz skolas autobusu...pāri laukam...kur sena taka, ko tas kolhozs bij uzaris vienā laidienā...tik un tā iemītā taka-netika liegta...jo cita ceļa nebija...un tā es gāju savā nodabā un laidu vārpu akotainās zaļi maigās skaras caur rokām un pie sevis nodomāju...tās ir MŪSU...kaut ne pirkstiņu pie tām nebiju kustinājusi...bet apzinājos kaut kādu lielāku spēku, kas mūs uztur!
ar uzturēšanu nedomāju tikai maizi...bet tas garīgi-bija ļoti spēcīga sajūta!...tu esi-CILVĒKS!...tu ej pār laukiem...pļavām...tu mīli visu...tu radi visu...tu sēj...tu pļauj...
un tas ir tavs...ko sējis...ko pļāvis

kad grauds krīt zemē ..un iet bojā...pats!...no tā izaug vārpa...ar tā ...daudziem graudiem...jo viņā bija-dzīvības sēkla-turpināties....pašam!
ir atrastas daudzas sēklas kapenēs-faraonu...vai tās būs ko nokavējušas, ja tagad iesētu?...drošvien...jo selekcijas uzskaitē tās datētas...kā mazražīgas...līdzīgas smilgām-šodienā...bet tas ir pamatkapitāls..ja gadījumā-mūsējās-sevi degradē.

mans sapnītis-itin pavisam klusa meža ieloka namiņš...līdzīgs piparkūku namiņam...kur ir viss tikai tik-cik es spēju darīt tur ir daudz...ābeles...ķirši, bišu stropi...tējas no pļavas, bumbieres, mazs dārziņš...pavisam mazs...ne vairāk kā vajag...un vēl-lai paliek-ciemiņiem...nevis kā liekais-bet-ierēķināts!

par kaktusiem no platlapju lapām-leknajām...kā kamieļiem uzkrāt ūdeni kupros...pavadā doties pāri smiltājam...suņi-mēs tie esam...kuri rej un iesmej...bet-arī mēs esam piesieti savai dzimtajai vietai...kurā nevidžina zvirbulēni vairs...bet aiztraukušies līdzi pasaules vējiem...leknākām ganībām...tas ir izdzīvošanas aplis...ugunsmūris...lekuši pāri valsts robežām...kā bēgļi-ekonomiskie...jo te-kaut vizuāli zaļš...mums nav ko Ēst!-pārtikt!..
vai šī zemes vieta ir dieva   svētīta vai nolādēta
es domāju, ka pietiekoši svētīta...bet mēs esam kūtri...paņemt lāpstu, uzrakt...paņemt kapli sēto lai izravētu...un savāktos...bet tas izklausās tikpat izmisīgi, kā organizēt dziesmu svētkus...bet vai vajag dziedāt, kad raudāt gribas...par savu zemi...un par tiem varjagam, kuri uzņēmušies atbildību...ja jau tiem tā ir problēma?!

dabas sūtība-atkal palasi derību-iznīcināt visas sēklas...visus puisīšus...lai neviens neceltos...kurš celsies-tos nokaut...un nokaut tos fiziski dižākos...paliek tikai dīkdieņi-kariem nederīgie...un tā cilvēce klibo uz trim kājām, kā večuks ar spieķi...trešā kāja-ir tehnoloģijas...kas ir palīgs tam procesam-kara ierocis...
mans karmiskais uzdevums ir pastāvēt...pēc iespējas ilgāk noturēties...
paskaties marsa virsmu-tas ir tuksnesis...bez oāzēm...bet katrs izdzimums no zemes...vēlas būt...ieķēries tajā saknēm-ilgāk...
visilgāk paliks tie, kas ūdeņos žaunām elpo..no tām kā sākotnējie abinieki esam iekarojuši sauszemi...bet paliks tie, kas nesteidzās uz sauszemi...jo atpakaļ ceļa nav..tev būs iet tikai uz priekšu-kur daba sūta savā daudzveidīgajā izpausmē...

tu savu krūtiņu vari pakarināt kā benita-brituks-vecākais, lai vējā-žāvējas kā plekste-bute!...lai top plakana kā neizveidota planēta...kur tikai teļādā plāns iekonstruēts-kur būs būt zemei....tur arī tupeņus stādīs!
vispirms nodrošināt augsni! tupeņiem...cūkas tos ēdīs un pieņemsies apaļas!
palasi bībeli-izcelsmes gudrību...zāli-zālēdājiem...tie audzē gaļu!...lauvas tos lieto pārtikā...kaķi-peles...lāči ķer zivis pret strauta virzienu...bet gaļēdājus apēd cilvēks...bet vai visus?!...un vai gaļēdāju-cilvēku-visi novērtē kā barību-ikdienas maltīti?!...to nokož un atstāj...jo tas ir gaļu ēdis!...tas ir fuiiiii! dzīvnieku pasaulē! arī karos savas cilts!!! nošautos pretiniekus-neviens nelieto pārtikā...tikpat kā apēst sevi...bet šaujam...un norokam smiltiņās kā kaķi savus izkārnījumus...
un domāji, ka cilvēks ir dižens, gards tas ir fuiii pat pašam....es domāju, ka radītājs to zina un saprot ko dara...

man labāk patīk kūpinātas krūtiņas, nevis kaltētas-žāvētas...kartupeļi-neskaitās! tie ir piedeva.

Nav grūti mirt, bet bezjēdzīgi, ja nezini, dēļ kā tu upurē sevi

Cik mīļi   !