Strīdas gan, kā vel strīdas, protams, ja tā nav mana    

Hack man, par gaumi jau nestrīdās

Ja tas ir vesels mākslas darbs, tad kāds ir slims?

nu to, ka paliek iezaļgani, gan nezināju....nu tagat vismaz zināšu

šādās pretrunās neko loģisku nesaskatu, bet sievietēm viss piedodams

turklāt cilvēkā jau vērtību skala arī mainās....grūti būtu izdomāt bildi vai uzrakstu par kuru būtu pārliecināts, ka patiks mūžīgi

Nav nekāda vajadzība. Un vēl Rēzeknē un vēl piektajā stāvā!

Sākumā jau ir skaisti un krāsaini, bet pēc laiciņa līnijas mazliet izplūst un zīmējums iegūst zaļganu nokrāsu...

skatos samērā neitrāli uz cilvēkiem ar kāri uz tetovējumiem...dažkārt, pat patīk tos apbrīnot kā mākslas darbus, bet pati....patīk dažādība ..tādēļ pieļauju, ka tāpat kā  gleznas pēc laika apniktu

briesmīgs,šī vārda īstajā nozīmē, mākslas darbs, runa iet par materiālu uz ko tas tapis.

   Forši....

es gan lielāku akcentu liktu uz vecāku kļūdām, ne skolotāju....kļūdas ne tik daudz zināšanās, kā uzvedībā

Varu iedomāties, cik tas bija sāpīgi....

Vasīlij, vai tad atraitnis nevar spriest par mākslu?

     Šīs muļķītes ādu var kāds iekārot !

5. stāvs tas ir traki, piespiedu fizkultūra katru dienu:)

Informacija.Atraitnis,nevaru spriest.

Man arī ņemt ir liela māksla- ļoti daudz jāņem un ļoti daudz jāsijā, un nav tas ne viegli, ne vienkārši. bet laikam jau tikai tā var iemācīties dot.

ņemt nav liela māksla, bet dot gan jāprot:)

Principā- to- esmu pakaļā, bet izkārpīšos - ir  jāsaka pašam..
Un vēl- būt labam draugam , kad otram  ir šaizes- tas ir viegli, jo tad  draugs- palīdzētājs- ir devējs...otrs ir ņēmējs. Īstais pārbaudījums draudzībai ir - prieki, veiksmes, it sevišķi, ja tas jūtami izmaina draugu sociālo statusu- piemēram- viens pēkšņi kļūst ļoti finansiāli krietni labāk nodrosināts par otru, vai sasniedz kādu atpazīstamības, slavas - robežu, bet otrs paliek tur, no kurienes tā viņu draudzība ir sākusies vai viņa dzīvē nav tādu " lēcienu".