Nu tu jau, Lāčuk, te gribēji visiem atgādināt, ka ir tāda reālā dzīve... kā tad to definēsi?

Sapņot ar salauztu sirdi ir sava veida sirds dziedināšana...

Nē , nē , paliekam pie sapņu tēmas , nekādu asiņu !!!!  

Ja kāds ir paspējis ievērot, tad es maz te nodarbojos ar teoriju un ja godīgi, tad bogs atvasinājās no dziesmas nosaukuma   Sapņot ar salauztu sirdi..... Teiksim, tā  - sacerējums par konkrētu tēmu, kā vienmēr tas ko šeit rakstu

Es kreņķi neķru, jo šodien kaut kā pusdienas laiks izkrita, nu nekas vakarā sarausim.

Tās nav robežas,bet gan briedums...
...un, ja runā par slepkavošanu (atvainojiet, ja kādam šis vārds uzdzen šermuļus). tad mūsdienās nevajag ieročus, lai to izdarītu... pietiek ar vienu vārdu...
...šim solim ir nobrieduši daudzi  un to arī dara, bet cik daudzi apzinās to... tas jau ir cits jautājums un cita diskusija...

Nu, lūk, Lāčuk, kas tad ir reālās dzīves dzīvošana, ja tu NEVARI savas robežas noteikt...piedod, sapņu pasaule vien, kuru tu nepazīsti...

Jā man par sevi ir skaidrs un es nekad neteiktu ka man nav robežu, jo ir noteikti lietas kurām es nebūtu gatavs, teiksim kādam rīkli pārgriest, bet nesaku ka ja no tā, vai to dari, būtu atkarīga mana paša dzīvība, tomēr es šo robežu nepārkāptu. Bet tas vairs nav par tēmu, fantāzijas, bet varbūt tomēr ir...

...saprotu, ka runa šajā blogā Tango ir par tevis pieminētajiem teorētiķiem......viss kārtībā .....sasapņojušies

AIZIET !    

Mums katram ir savs iekšējais ātruma un laika mērītājs- arī robežu plašumam. Man labpatīk ar viņu konsultēties - jo tālāk, jo vairāk.  Kā darīt citiem, to es atstāšu viņu ziņā.

Cilvēki iedalās trīs daļās:
1. teorētiķi, kuri zin kā pareizi jādzīvo, visu vienmēr redz, skaļi visus apspriež un nosoda..., bet diemžēl paši dzīvo nožēlojami un viņu ir daudz..., bet šie cilvēki ir vajadzīgi, jo tie dod motivāciju izvērtēt savu dzīvi. Teorijas jau ir pareizas, vienīgais vai tās var pielāgot praktiskai dzīvei...
2. praktiķi... šie cilvēki ir strādīgi, maz runā, īpaši nevēlas izpaust savus dzīves noslēpumus..., ja arī izpauž, tad kā lielu dārgumu..., šādu cilvēku ir mazāk, bet arī vajadzīgi, jo prakstiski viņi arī vairo materiālo labklājību...
3. šo cilvēku ir ļoti maz, šie teorētiķi-praktiķi...

Robežas un ātruma ierobežojumi ir izdomāti , lai pārbaudītu savu uzdošināšanos tos pārkāpt ...

Tev gan laikam viss ir skaidrs- kas un līdz kam, vai ne, Lāčuk?

Lāčuk , mans koments arī nebija personificēts , bet bloga kontekstā .

Robežas ir visam, tikai cik tālu katrs mēs tās palaižam, noteikti kautkas atradīsies kam nebūsi gatava.

ja ļauj sevi izmantot, tad to kāds noteikti arī dara, pēc pilnas programmas, cik kurš ir vērtīgs, to tikai mēs paši zinam:)

Nu tad tie, kuri ne par vienu nespriež, lai arī sprauž dzīvei robežas. man labpatīk dzīvot bez tām.

Es neparvienu konkrēti neko neteicu, vismaz sākumā, kamēr nedevāt man informāciju par savu spņošanu, un tagad es te kauto atkal ne tā...

Līga , tā ir - mēs traki gudri spriest un sakārtot citu dzīves , un bezpalīdzīgi bezmaz , kad tas jādara ar savējo ...