Ta kā ta tur tālāk ta bija???  Rikija fon ....???

Kolektīvie sapņi pat kolhozos nesapņojās ...

Pussolīti vajag pa labi,                             Īstā reizē pateikta vārda,                                                                                                             Paliks taciņa tukša - nekas:                    Īstā vietā smaidīta smaida,                                                                                                     Izmijas pretimnācēji abi .                        Neliela soļa,kas nesaspārda,                                                                                                                                                                                                        Cik maz mums vajadzīgs,cik maz:           Sirds, kura veselu mūžību gaida......                                                                            

Laikam ne tā izteicos ... atsakoties no piesaistes - mani sapņi, manas domas, manas jūta.
Šī doma radās jau sen, kad lasīju kādu blogu, un sapraru ka man ir tādi paši sapņi, esmu pārliecināts ka jūtam visi vienādi.

Vai kā,mister Moonfonvējiņ Tu ko ,domā Moona mani ir pilnvarojusi viņas vietā teikt Jā vārdu?Mēs te TĀDAS lietas sastrādāsim,ka Moona nezinās no kura gala ķerties klātu   

Oi!!!! Mana visdziļākā atvainošanās    Argai fon Aleksandrai

Lauri..nu nē..ko tu runā..Man gan tas nepatiktu..

Nevis māca - bet kritizē ....

Tikai mieru Mairit!!! Maijai esot līdzi ožamspirts

jaukas rindiņas!!!!!!!!

Ta kā Maijiņ??? Precēsies un mainīsi uzvārdu...vai kā???

Moona tik viegli gan uzvārdu nepiešķirs.Būs jākārto eksāmeni.

Un kāpēc domā,ka atsakāmies?Tie dzīvo-sapņi ,domas,emocijas,turklāt-ne jau vienu mūžu vien..

Nu,ja Ako un mēs varam parakstīties kā liecinieki uz tās precību apliecības,lai Moonai nebūtu ko teikt,kad nostāsies fakta priekšā

Varbūt neraksti vējam ,bet atdod tam domas .

Maija ... vai nerodas jautājums, ka mēs katrs rakstam uz savas lapiņas mans, mans, mans. Turam paši to lapiņu kabatā.
Atsakoties no piesaistes šai lapiņai, parādās iespēja kurām nav mērauklas...

Sveika, Arga Aleksandra!   Cēli skan! Pat vēl tas fon..prasās..

Nu vasara,viss zied un šūpojas,
Kā spārnota es zaļās takas minu;
Es pati esmu daļa vasaras,
Ne citu jūtu vairs,ne citu zinu.
(E.Zālīte)

Ako? Neko!!    Un kas? Kāda kuram darīšana?  

Tikko ienācu.Superīgs blogs.Es esmu Arga Aleksandra.Prieks iepazīties.