Mairita G. 29. mar 2012. 23:15Robčik, Tev nav vajāšanas sindroms.Viņas te šodien nava.
Mairita G. 29. mar 2012. 23:14Raisa, bet cik daudz gadus viņiem vajadzēja,lai mēs to birku noņemtu.Labi,ja ir radi.
Dzēsts profils
29. mar 2012. 23:14te tak ta resna govs no varaklaniem jums cakare smadzenes......tiesam to nesaprotat
savsem k. 29. mar 2012. 23:13Kamēr kādu no viņa sfēras neizgrūž un vietā neiesēžās ...
raisa l. 29. mar 2012. 23:11tas atkarīgs tikai no paša,jo apkārtējie taču redz,vai cilvēks tiešām cenšas laboties.pazīstu dzērājus,kuri tagad nodarbojas ar biznesu,cietumniekus,kuri izveidojuši ģimenes un laimīgi dzīvo,bijušos narkomānus,kuriem izdevies tik vaļā no tā ļaunuma.gods un cieņa tādiem...
Dzēsts profils
29. mar 2012. 23:11Tur jau tas štuks ... ka atļaujas neeksistē, tad vīņiem ir kopīgi notikumi
Mairita G. 29. mar 2012. 23:09Robčik, Gundars arī ir normāls puisis.Un parasti Tu viņam pirmais uzbrauc.
savsem k. 29. mar 2012. 23:09Bet ja nu kāds bez atļaujas ar savu lodi tavējā lodē iebrauc ?
Dzēsts profils
29. mar 2012. 23:08un ja kas es zinu ka tu raksti kad uztraucies.......... ...,
Mairita G. 29. mar 2012. 23:07Raisa,bet ja sabiedrība nepieņem.Pieņem tikai tādi paši bēdu brāļi,kuri reizēm pat nedomā laboties.
Dzēsts profils
29. mar 2012. 23:06Ilona ... spēles pēc, kas ir atslēgas vārdi šim blogam ... pieņemam ka sēžam lodes centrā un skatamies uz lodes malām kuras ir sfēriskas kā uz lielu ekrānu ... orjentējoši kā video spēlē, to mēs saucam katrs par savu realitāti ... viss pārējais ir tas, ko mēs ielaižam šajā realitātē.
Dzēsts profils
29. mar 2012. 23:06es nekad nestridos.....nekad......bet tu gundar esi mazina gnida
Mairita G. 29. mar 2012. 23:05Gundar,visi cilvēki ir tiesiski laboties.Viņš taču ir jāsaprot.Smaidīt augu dienu 17 sievietēm nav joka lieta.
raisa l. 29. mar 2012. 23:05cenšas priekš sevis,man tā liekas ne jau nu lai kādam izpatiktu,lai gan laikam notiek arī tā.
Mairita G. 29. mar 2012. 23:03Raisa, mazliet jau pie vainas esam arī paši.Jo ne visiem var piekārt birkas.Bet zinot,ka runājam ar cietumnieku,nezin kāpēc kļūstam mazliet tramīgi,un sakām,ka nekas nemainīsies.Un nemainās,jo priekš kam viņam censties.




