Ok, jāiepazīst..., bet kāda mārutka pēc? Lai kontrolētu, lai brīnītos vai šaustītu sevi....bāc, es vairāk tā nekad nedarīšu, nu kā es tā varēju, etc. Var jau kādreiz kko arī nokontrolēt, un tad tā sajūta ir riebīgāka, nekā tad, ja būtu darījis, darījis un vēlreiz darījis... Protams, cita lieta ir provokācijas... , kad emocijas vispār sit augstu vilni... tobiš, tajā brīdī tu sevi nepazīsti, bet otrs ir iepazinis jau tiktāl, ka zina, kur tevī jānospiež uz pareizajām pogām Godīgi sakot, domāju, ka pretrunā ar sevi kkādos jautājumos vai aspektos būsim visu mūžu, jo laikam ritot zināma pieredze un iegūtās zināšanas var mainīt mūsu iepriekšējos uzskatus un stereotipus.   Katrā ziņā mani vairāk uzrunā stāsts(a/biogrāfija, vēsture, etc.)...viņš/viņa bija ļoti pretrunīga personība...

Tad jau reali.Apsveicu!

Tieši tā tas ir burvīgi un mīļi....   

Labi uzrakstits.   

..Viva, es saņēmu un padevu atkal tālāk

..Vinetai un Maijiņai!     

Šitās zīmes jāievēro tikai tad , ja brauc pa vienvirziena ielu atpakaļgaitā!

drūmi gan..i ko jūs darīsiet..pat nezinu..

Dzīve IR skaista,jā!

     PŪPOLĪŠI

Un neviens tur neko nevar padarīt!    

Jā,vnk-mīlēsim,ne tikai svētkus ,bet arī ikdienu

Ja,ta citreiz,der darit.

Ta ir ista mila.     

Nu paldies tev Arvil..!!!tev arī..!!

Bet nevienmer to saprot.