Pie mums jau pirms pusstundas sāka līt..
Ducināja arī jau..

Pie manis beidzies lietus...

Kā man gribas te vienkārši parunāties!!, esmu sailgojusies tā, jo pēd.dienās tikai darbs, darbs.. neizslēdzos vēl.. vienlaicīgi risināšu darbam nepieciešamo, bet centīšos arī te, jo - man pašai to gribas!! ..
(pie manis līst, un nupat sāk ducināt arī..)

Es nespēju ar cilvēkiem, man riebjas, kur tas vecuma smārds, turklāt fiziski nevaru un ar visu astmu man jau tur pēc desmit minūšu tur pavadīšanas jau rāva uz korķi un gaisa trūka.... Man jau šķiet, ka es vairs neko nespēju..... gribēju par sētnieku, bet manā vietā pieņēma darbā indieti, kaut vēl pirms diviem gadiem es smējos par to, ka es vispār varētu tik zemu krist, bet psihe sadragāta dēļ kā arī pazaudēju darbu un tagad mani nekur neņem, jo arī par apsargu vairs nevaru, jo tur cilvēki, bet es mēdzu kaut kur aizlidot sevī un aizmirsties dēļ kā arī visu pazaudēju.... mana mīļā jau atdusas trešo gadu dziļi zem zemes, bet es arī nomirt nespēju.... priekšā vēl tiesa un kas zin, ko man atkal piespriedīs

Nē, mani nepatiesi apsūdzēja, iebāza ķurķī dēļ kā paliku uz otru gadu tikmēr zaudēju gan tēvu un patēvu, māti ielika ķurķī un tad visa mana dzīve sāka iet lejup

Dagija ir kādreiz nodarbojusies ar spiritismu?

Rihard, tur jau tā lieta, ka pats esi sevi iespundējis savā cietumā (kkā gribas ticēt, ka esi patiess tajā, ko raksti..)
Neesmu nekāda visgudrīte, arī man ir gājis visvisādi, jā, bija laiks (paldies D.!, nu jau gadu 10+ pagātnē), kad mani tai cietumā, kurā sajutos esam, iespundēja nodevīgi cilvēki, pie tam, teikšu tieši!, ar vistuvākās draudzenes svētību.. Tas bija.. baigi.. jā, izvairījos iziet, kur cilvēki.. Un tad, lai glābtu sevi (kaut man ieteica tiesāties, biju tik sabrukusi, ka vnk nespēju uzsākt ko tādu..
Un tad aizdevos no darba/profesijas, kurā biju vairāk kā laba, uz aprūpes darbu Vācijā.. Vnk nespēju tai zemiskumā vairs pastāvēt. Vai Vācijā bija viegli? Kur nu? Bet darīju visu, kas darāms veselus 6 gadus - mainīju pamperus, mazgāju, baroju.. uttt., jo! - tie taču arī bija Cilvēki, kuriem mana sirsnība bija ļoti, ļoti nepieciešama!!..
Baigi gari, vai ne? Kāpēc to stāstu? Tāpēc, ka ne Tev vienam ir reizes, kad šķiet - viss, vairāk nespēju.. Mēs spējam vairāk, kā iedomājamies to esam! Saņemies!

PS Pirms komata gan NAV jāliek tukšums! bet gan pēc

Es neesmu tik emocionāla. :)
Bet kā nu bez matemātikas dzīvē??   
Un bez gramatikas?  
Nu jā, mūsdienās ne visiem 1.septembris saistās ar skolu.
Bet laiku tādi, ka jāmācās ir gan... varbūt ne skolas solā, var būt ne kursos, bet tomēr...
Rihard, gan jau 8. klasē sāki pīpot, un viss aizgāja pa burbuli?!

Nu padalies par to Pīķa dāmu

Esmu sevi iespundējis pats savā cietumā.. man pat nav patīkami iziet uz balkona, kur vēl ārā, kur cilvēki....

Man tā arī nav sanācis iemācīties loģiski domāt, kaut līdz 7. klasei biju teicamnieks. Jauku vakaru!

Es, man šķiet tagad nojaušu kāpēc spiritisma seansos populāri ir saukt Pīķa dāmu.....

Piekrītu, Dagij! Jāmācās visu laiku , katram savās gudrībās, protams!
Un tas, ka pirms komata, tukšums.. nu jāāā.. ko nu tādus smalkumus visiem ..
Labiņi. Dzīvojam, strādājam, atpūšamies, kad sanāk.. un, kas pats galvenais, manuprāt - iesmiet pašam par sevi, pirmk., un iesmaidīt par citām nebūšanām, kur ne mūsu spēkos ko mainīt.. Neļauties grūtsirdībai vai apnikumam, to gan nēē!

Kā vari neapnikt pats sev, visu laiku tik žēlojoties?! Esi piekalts gultai? Vrb ratiņkrēslā? Tad - kas?!

Manā laikā skolā nebija 1. klases, ja kas

Kam jāmācas, kam pohas jālāpa

Ir tikai pohas

Nu jāmācas ir visu laiku.. :)
Piemēram, aiz jebkuras pieturzīmes vajag vienu tukšumu!!!  
To Tev skolā nemācīja, tad iemācies to šodien.
Un Tev Zinību dienas plāns izpildīts  
Piekrītu ka LV skolās māca daudz par daudz.. Bet kā saka, mācīšanās attīsta cilvēku.

Paliek tikai prieks!