Amore paliek amore.. ko nu par skumjām lietām..   

Anne, tāda doma Mildiņai arī bija, par ko es neminēju

...nu tas varētu vēl sarežģītāk...tur varētu būt jāmaina ļoti daudz apstākļu...lai domāšana mainītos...

es izdarîjos savàdàk , kad sajutu, ka atnàk atpakal otdacha tà cau un viss . Bet ir zinàms risks palikt vienam

...mēle ir tikai rupors smadzenēm...jāmaina domāšana

eļļas plankumu zīmējumi peļķē ir lidspārniem līdzīgi...un Pēteris svēts nu jau būdams, grēcīgo-rēcīgo mildiņu pie sevis aicina
mildiņa...turies cik spēj!...pēteris ir mūžibā...kur ne gadu, ne laikapstākļu maiņas nav...lai dirn floridas palmās...pludmales smiltājos...un gaida..gaida...pacietīgi kā gintu-ārija elksne.
satikšanās vietu manīt nav iespējams...bet laiku-var-pārgrozīt!

...baidies...vai ceri....

Lai bûtu gudrs kà tévs un smuka kà mamma !  

...laikam man nav tādu talantu....man manos gados es un mana mēle ir maini lielākie ienaidnieki....labs mierinājums...nu vismaz man palīdz...savs ienaidnieks ir jātur tuvu pie sevis un labi jāpazīst....es savu turu ļoti tuvu un pazīstu kā sevi pašu....

Bet tagad vairs neédu pankûkas jau loti ilgi, tas bérnîbà bija b variants, aiz bada  

Var piestràdàt ar sevi, mazàk runàt lieku . Tas ir kà piespiest sevi nu kà iznest miskasti, traukus nomazgàt. Mazliet garlaicîgi, bet ja vajag .. tad sanàks

Tā sanāk, Max, .ka neaizmirsa

....mazs...bet tāds kā saprotošs mierinājums

Un pàrnest vinos savu labàko pusi !

es jau neko...tikai pagalītes piemetu...lai nenodziest elles guns!
tieši kā jāņos-dedzinam ugunskurus..uzturam dzīvu-uguni kā tādu...bet elles kambaros-kā prusakam noslēpties šķirbās...kā circenītim aizkrāsnē...lai nav par karstu.
kal dzelzi, kamēr tā karsta!... taisi no tā darbarīkus...cilvēks dzīvo, lai sevi atvieglotu...un izcieš elles svelmi-martenos....bet paši to nebauda...skat-traktors pa lauku brauc...tas ir darbarīks saimniekam...šī ķēde no elles ir bezgalīga mašinērija...katrs nostājas savās iespēju vietās-paciešamajās....es-pie galda...kā ēdājs-gala rezultāta testētājs!

Pamācošs stāsts. Tā ir dzīvē. Reizēm bērni ir gudrāki par saviem vecākiem.

...nu tieši tā....pankūciņas cepjam kad gribam...kādas gribam un kam gribam....nu nav mums tāpēc kādam jājiet kur garàjvai garām...varam pacienāt....varam necienāt...tas pēc katra paša kultūras līmeņa....

Un Milda savu Péterît tak neaizmirsa !  

..nav svesha, nav svesha ..