...stres nav mana stiprā puse,man jau liekas,ka stres tiek galā ar mani nevis es ar viņu....bet nekas tak nav mūžīgs.....

te vairs nav nekādi joki, jokus rudenī varēsi tēvam klārēt

Valdi, piezvani savai draudzenei..uz izsaukumu SOS! Atsauksies..

Es neesmu dzejnieks, es tikai mācos, kā mazais burvis

Nevajag būt tik pārliecinātiem par mani, kas zin, kas zin...

bet vispār, ja tā labi padomā, pusvienos tādā jaukā dienā...nenāktu pa ļaunu tā labi nogrūsties ar kādu formīgu čiepu

Nu labi, papļāpāju ar jums, stresiņš mazinājās..iešu pēc šokolādes..
Paldies visiem!   

Labi, labi, jokdari!  

....Valdi, ko tu man to Lauri dāvā..... .....ar viņa valodas līkločiem jau nesapratīsi, kur rīts , kur vakars......es labāk pagaidīšu līdz vakaram savu makšķernieku

ak dies', cik tu vizdegunigs...

Tas nu nebūs mans uzdevums, kādai pielecināt sapratni,    Ja šī lieta interesē, ieteicu pajautāt tantukiem.

Es jau nesaucu, Aleksandr- tāpēc jau arī neskrien.. Viņam pašam sava lācenīte ir.. un Tev - ee..kā lāi nosauc, nu labi- draudzenīte..   

skuķa gabals - nikns lādiņš

es piemēram, biežāk pasmaidu kā dusmojos lasos šo autoru...nez kādēļ citiem notiek savādāk?