lai top tumsa

Pilnigi piekritu.

Un pasaki ka ta nevaretu but.

Manuprāt, mums tikai patīk tā domāt, ka esam unikāli. Pārsvarā jau visi redzam, jūtam, pārdzīvojam apmēram līdzīgas lietas- un, vadoties pēc tā, arī apvienojamies draugu un domubiedru pulkos. Bet, protams, kā visur, ir izņēmumi. Sabiedrībā tos saucam par ģēnijiem.

Manuprāt, taā ir pavisam normāla  lieta, attieksme-  nevis varonība..

Pa aktieriem-Nesauj!

It kā nekāda antipātija  nav pret kaķiem, bet nu mana mīlestība viennozīmīgi pieder suņiem.Arī pašai ir smuks " vilciņš" . Tie ir atklāti, draudzīgi, uzticīgi,tādēļ man liekas pieņemamāki. Suns par tevi vienmēr priecāsies, lai arī kāds tu pārnāc no darba.Tev vienkārši uzlabojas oma, ja tevi tas " mīļais lempis" nobučo uz vaiga.Bet nu pret kaķiem man ir reāla alerģija jau kopš bērnības, acis asaro, jāšķauda, tādēļ rodas diskomforts, un tādēļ par kaķa iegādi nekad neesmu domājusi.Kaut gan aizejot ciemos, nezin kādēļ tieši kaķi man klāt līp visvairāk no citiem ciemiņīem.

Klusti ideala.

Nesaprotu gan- kādēļ būtu jākautrējas vai pat - jākaunas par to, ka esi pasniedzis dāmai ziedus? Jo - ko dara vai nedara apkārtējie  sabiedrības locekļi tajā brīdī un vispār- ir vienalga.. Jo dīvaini sanāk- pukes pasniegt- čoms kautrējas, ka kāds ieraudzīs, bet kad tā dāma " vērsīs savas nepārprotamās simpātijas " pret pasniedzēju- turpat - ielas vidū, tajos pasos - neērtajos sabiedriskajos apstākļos( smaidīs, nobučos, kritīs ap kaklu... nu tā , lai ir  nepārprotami)- tAd  tas vairs nebūs -
mulsinoši?
Es visu laiku jau runāju par to, ka - ir patikami, skaisti, jauki- ja virietis pasniedz ziedus sievietei - ar domu- iepriecināt viņu, ar  simpātijām, vai pieklājības pēc- tas viss ir okey.. Bet šaizes būs tad, ja tos ziedus pasniegs ar domu- nu labi, redzu , ka es viņai tā kā patīku, tad jau  aizstiepsu arī to puķu bunti, kazi- būs vieglak ko sabīdīt.. vai arī- ahā, atnesu tādu smuku rožu pušķi- nu gan vakariņās 3 kotlešu vietā dabūšu 5- man pienakas , un kompota vietā- striptīzu....

man patika !!!

Pateicoties agenturai...stabili.

Tas tiesa!:-)

Pateicos agenturai.

Nu ko- paņem savu velosipēdu, kas nolikts " ziemas guļā" , un -uz priekšu, šī gružošanās spoguļa priekšā taču nerisina problēmas!

Tā jau par sevi mēs, sievietes, katra gribētu teikt  

tausties tumsā un maldies cilvēkos...tāpat kā es ne velti citi velk paralēles starp mums

   SKAISTI, IEKUSTINĀJA  SIRDI

Ja, ja, ja...kā tur bija tajā zemapziņā? Kas redz krāsainus sapņus?  

paldies dievam amigoss man vēl sapņos nerādās:)

Man jau gan šķiet, ka vajag gaišas brilles- vismaz lai redz, kur iekrīt un kā pēc tam jāmazgājas...