Labāk uzreiz uzraksti uz sētas.....   Nu labi, labi, protu es glabāt noslēpumus un tāpēc ne vienu reizi vien esmu nonācis kutelīgā situācijā.

Un kurai dāvāsi tos punktus , Max ...

Nē , man toč nevajag kontrolieri , visbiežāk tie tomēr brunčus nēsā ..

Redz , cik vienkārši , ja vien ir pietiekami bieza āda ..

Arī cilvēki var būt eņģeļi otram , vienkārši ar to , ka IR.  

Droši vien, un tai ir tik daudzas sejas....

Sanāk, ka esmu tā riebīgā komentētāja.. Ienācu labrītu novēlēt...
(Lai jau tik Tev tie punkti par ierakstu, vai ta žēl)

...tad bijusi mīlestība...te pat viev,nekur nebija izgaisusi....

Dažreiz jau ir arī tā, ka neziņu sajauc ar naidu, bet, kad viss noskaidrojas, tad saproti, ka nekāda naida nav bijis- ir tikai gaišs prieks: par dzīvi, par sevi, par pasauli un cilvēkiem tajā. Un tad vēl tā gaišā apziņa, ka cilvēks pats sev var būt mākslas darbs  

...tad kādēļ gribas ,dažreiz, savienot to kas nesavienojams....

Mīļākais grābeklis , Inet..

Beznosacījuma mīlestība un naids nav savietojami.

dirselīgo te pietiekoši,uztaisa viltus profilus un tik čakarē smadzenes citiem.

...bet varbūt vienkāršāk ir vienkārši nevienu ,piedod,neapdirst.....

..naids rodas..ne jau tāpēc, ka mīlēji un sāp...bet gan tāpēc, ka cilvēka EGO nav apmierināts...,
Protams, katram ir sāpīgi, ja attiecības izjūk..., bet , ja cilvēks tiešām bijis tuvs, tad naidam gan nevajadzētu rasties..

Sandri- veca milestība, kura nerūs, jā tas ir viens brrrriesmīgi nejauks grābeklis!
Laikam darbojas princips- labāk labi zināms vecais, nekā neiepazīts jaunais...

kāda te, jopiķ, mīlestība. ko tu murgo. un vēl pirmdienas rītā

Kā cīruļcilvēks pilnīgi Tev piekrītu !  

Aga , tie pat grābekļi , par kuriem tikko rakstīju Inetas blogā ..

Lai būtu smukāk , tos nosauc par vecu mīlestību