Līga, tavi teksti mani pilnīgi, var teikt uzbudina, -protams, tas joks. Bet tavi, ik katrs komentārs, teikuma salikums atgādina *bijušās tekstus*, kad viņa nostājas izaicinošā pozā (nu tu jau zini, kāda šī pozas stāja dabā...) un rezultātā saņem savu... "Nu tad miers un bērziņš"... ;)

Ko dara tas , kurš ir atkarīgais.. Dusmojas, nesaprot- kur ir vaina, kāpēc otrs vairs negrib spēlēt viņam piedāvātās spēlītes, cenšas darīt visu, lai nekas dzīvē nemainītos( sākot ar tekstiem- es visu esmu sapratis , tā vairak nedarīšu, līdz pat  spēka paņēmieniem- iebiedēšanai)..arī- netic tam, ka otrs nopietni  nevēlas turpināt attiecības kādu konkrētu iemeslu dēļ..Un ne mirkli neaizdomajas par to, ka  ir jāmaina paša attieksme un domugājiens par attiecībam, to pamatiem, par cita cilvēka nozīmi tajās attiecībās.

Sandrim taisnība.:)Un tad,kad iemīlēsies,patiesi un no sirds,sapratīsi arī to,ka šīs sajūtas nav vārdos aprakstāmas.:)

          Man gan  erotiekajos sapņos nāk DZĪVA miesa bez spārniņiem.....

...bet ja tevi visu laiku zāģē kā ar mazo kaulu zāģīti...tad tur nav tā tad tur ne tas...un vispār ar tevi pašu nav lāgā, bet ko tad citu ņem savu čemodānu un adjū

...aiziet var arī nekur neaizejot.....var arī palaist,nekur neatlaižot.......var visu var...tikkai no katra paša ir atkarīgs,ko no tā gūstam sev un ko liedzam ne tikkai sev....vis kas notiek  un ir noticis veido mūsu bagāžu,kā platformu attiecībām nākotnē....vai tās būs tās pašas vecās,vai jaunas....bet nekad viņas nebūs tādas kā vakar.....

Nezinu,man tie vecie-labie..
bet te daudziem patiks!

Neiebilstu- nekas šajā pasaulē nav pareizs vai nepareizs- no kura skatu punkta raugāmies. tad nu, lūk, raudzīsimies no sava skatu punkta un liksim otra skatījumam mieru- pateiksim- es negribu skatīties ar tavām acīm, bet savām, un miers un bērziņš. Viss goda kodekss.

Es domāju tad, kad nevaru pavasarī ielīst kādā no saviem iemīļotajiem apģērbiem

Aiziet var dažādi. Aiziet var iemīcot otru dubļos līdz acīm, izspiest kā citronu, mizu izmest un uzspļaut no saviem augstumiem. Un pie tā visa vēl jauki pasmaidīt- sak, tā mēs viņam parādījām, ka esam LABĀKI.  Kas ir morāle, uzņemotie atbildību? Ko tu ar to saproti? Morāle ir lekcija, nekas vairāk.

.......arī -lāčuk-arī..........

....var jau teikt,ka vādrdi ir attieksme....noteikti jau ka tā ir,bet tikkai daļēji....attieksme vienam pret otru,pret otra jūtām,otra viedokli......goda kodeks katram savs,bet kas teica,ka ja man vai kādam citam nepieņemams,tad nepareizs....

Tas nāk erotiskos sapņos

Citadi nemaz nevar but.Katram pasam jaadbild par saviem vardiem,darbiem.

Nekādas lamāšanās..............es tikai Tev saku.......

Esmu universāls karēvis   

              Tas IEDOMU DRAUGS laikam ir  ar baltiem spārniņiem un neredzams....

Nevis attiecības un gods, bet attieksme, sirdsapziņa un sapratne. Un gods nav šajā pasaulē nekas liels- ārišķība, kad jāskandē vārdi pie pieminekļa. nav goda bez piedošanas un mīlestības, savstarpejas sapratnes un labvēlības.

..vai ne,neslikti iznàk,domàju,ka tik lamàties prot:)

Līga, es par to nodevību, - ja cilvēks aizzejot pārrauj attiecības, tad tas ir nodevējs, -nē. Saki paldies dievam, ka aizgāja tagad, bet ne vēlāk!
Izteikšu savu formulu; "bieži tie, kuri aiziet, meklē sautīgumu un cita labumus, bet tie, kuri palikuši, jūtās egoistiski un privātīšnieciski. Abos gadijumos valda egoisms! Cits jautājums, kur palika morāle uzņemoties atbildību par kādu? Man par nerealizētām iespējām -otram, par atbildību saviem vārdiem? Bet tas viss arī ir "sūds", jo cilvēki vien esam un tie, kas neiet baznīcā drīgst vieglāk graut šīs morālās normas. TAS ARĪ IR PAŠ PAR SEVI SAPROTAMAS LIETAS. ;)