Vineta K. 21. apr 2012. 22:03Ir gan bet otris to citreiz pat nenojaus.Jo mak to tiklabi noslept.
Dzēsts profils
21. apr 2012. 22:02Manas lūpas čukst vārdus šos
Tavas ...usis to dzird
Mairita G. 21. apr 2012. 21:58Maijuk,man sākas karstākais darba laiks,bet kādu dieniņu atvēlēšu saulītei.Dusmu mākonis jau reizēm esmu tikai te.Dzīvē vairāk smaidu.
Dzēsts profils
21. apr 2012. 21:56Paldies visiem bloga ciemiņiem un vērtētājiem !
savsem k. 21. apr 2012. 21:56Tur jau tā nelaime - neko daudz nesaprot un negrib par robotiem runāt ...
Mairita G. 21. apr 2012. 21:56Kuku,Robčiks sapludinājis visu amigosu.Ienācu palasīties,bet visur vieni roboti.
Dzēsts profils
21. apr 2012. 21:55vispār neteikšu, ka es pārāk gribētu par robotiem tagad runāt
Dzēsts profils
21. apr 2012. 21:55Eh...tik sen nav būts melnā dusmu mākonītī, esmu nosauļojusies "mieru-tikai mieru" saulītē un-paldies Dievam
Mairita G. 21. apr 2012. 21:54Aldi,tas ir robotiņ,tas ir Robčik,jauki ar Tevi parunāties.Vismaz putni ir atlidojuši?
Dzēsts profils
21. apr 2012. 21:54Manas lūpas čukst vārdus šos
Tavas ausis to dzird
Tavi mati peld mākoņos
Manas rokas tos pin
Mūsu domas grimst sapņos
Mūsu sirdis varbūt
Un ar ko tas var beigties
Vien Dievs tik to jūt
Pirksti sapinas matos
Elpas savijas ciet
Un mēs saprotam abi
Ar vārdiem vien nepietiek
Manas lūpas grib vairāk sniegt
Tavas acis grib ciet
Un jo tālāk mēs ejam
Jo tuvāks viss šķiet
Piedz.:
Pieskaries man pieskaries man
Klusumā vien balss tava skan
Pieskaries man pieskaries vēl
Pieskaries lai sirds tava kvēl
Pieskaries vēlreiz, lai gan šķiet
Ka tas nemaz vēl nenotiek
2.
Bet mēs sēžamies laivā
Upe straujāk sāk plūst
Visi akmeņu atvari
Kā ledāji kūst
Mūsu domas nes straume
Mūsu sirdis plūst līdz
Un ar ko tas viss beigsies
Neviens nepavēstīs
Pirksti sapinas tauvās
Elpa aizraujas ciet
Un mēs lidojam abi
Jo ceļa mums nepietiek
Bites salido matos
Saldu medu tās vāc
Tiko sajūtams pieskāriens
Vējā čukst - nāc!
/M.Samauskis/
Dzēsts profils
21. apr 2012. 21:53tā īsti nesapratu... vari paskaidrot tuvāk, lūdzu?




