Nujā , vienmēr esmu brīnījusies , lasot šo teicienu , jo mokas - tas ir kas agresīvs , kas otram tiek uzspiests , mērķtiecīgi nodarītas sāpes ..., kas tāds , pie kā neviens labprātīgi neatgriežas .
Mākslas darbi top iedvesmas rezultātā  - kad  dvēseles vada otu kāda pirkstos , vai diktē notis , vai burtus , no kuriem doma top ...

Patiesaak nevar pateikt!

nu ne jau šeit

Kabatā tas var saburzīties ... Labāk to lūpu kaktiņos ieslēpt , arī miegā var smaidīt ...

Es izteicos tēlaini :)) Nevienu netaisos mocīt un ne jau arī pats sevi... ;)

Mākslas darbi tiek izjusti , izdzīvoti , arī izsāpēti ..., bet es tās nesauktu par mokām ...

tik tiešām   
kad iestājas apjukums un neko nesaproti, tad svētīgi ir izmazgāt kādu vešiņu, sakārtot māju, vai vnk izvēdināt galvu...   

...Dzīves ceļš nevar būt vien rozēm kaisīts, > te ērkšķi dur> te >rožlapiņas glaužās > pie kājas.... Vēl piebilstu, -mākslas darbi rodās mokās...    

Skaties,ka kādā gredzenā neiesprūsti

3 vienā vai kā? Katrs pamožas savā laikā....? ;)

...ak, dieviņ...cik gudras, visu saprot! ...pilnīgi riebjas...

Savus sapņus vienmēr sākam uz baltas lapas skicēt   , tikai dzīve ienes tajos korektīvas .
Ar to jārēķinās , ka tā lapa tiek krietni vien sašvīkāta ...

...kā caurvējā... vienas kambarīša durtiņas ar bliezienu aizsitas...tāds troksnis, ka atsprāgst par lielās parādes durvis... un var iet pasaulē...brīvs...atlaists.

... un ko tagad... staigā   līmēdams...?!

Aga , un dažreiz zaudējums kļūst par ieguvumu - dzīve ir neprognozējama ...

..nu atliek vien piekrist

Lai tā notiek

Nezaudee ceriibu.

Lai nu kā, Kaspar! Novēlu lai Tu dzirdētu biežāk ..sākumā ohoo, pēc tam ahhh, un atkal Ohoo!