Dzēsts profils 22. apr 2012. 14:42

...tas palīdz, ja viss ir reāli... neviss fantāzijās...

ierakstam «Gurdums un emocijas»
Gundars Ī. 22. apr 2012. 14:40


...vai vajag to vai nevajag, bet arī tas palīdz...dzīvot...

ierakstam «Gurdums un emocijas»
Dzēsts profils 22. apr 2012. 14:38

Es rakstīju par saviem novērojumiem...    ...bet visumā man vienalga... varat viens otram un pēc tam paši sev rīkles pārgraust... ar svecīti klāt nestāvēšu... nevienu nežēlošu...  

Dzēsts profils 22. apr 2012. 14:37

Ir skaista diena,saules un gaismas pielieta,bet skaista arī zibeņos un lietavās. Man nepatīk tikai pelēkā smērce,kas neglābjami novē pie pelējuma,ja nekurina māju.

Ledija J. 22. apr 2012. 14:34

Pedejais bij it seviski labs   

Skaidrīte G. 22. apr 2012. 14:34

Laime ir tas brīdis , kad tu jūties kaut nedaudz pacelts virs ikdienišķā . To jūt katrs cilvēks.
Laime nav jāmeklē citās mājās ... tā nav pat jāaicina ; tā atnāk pati un arī aiziet pati :'
tā ienāk mūsu ķermenī un garā : sapurina to. uzmundrina : "" Esmu ar tevi un tevī ! Vai jūti ? Vai priecājies ? ....... ""

ierakstam «Kur ir mana laime?»
Ārija x. 22. apr 2012. 14:33

Labi, labi, teicienam nav ne vainas!  
Gribētos gan zināt, ko saproti ar "dzīvot" un ko ar "eksistēt"!
Pēc manas pieticīgās saprašanas, eksistēt ir ēst, dzert, gulēt un, atvainojos, apmeklēt tualeti, tātad, nodrošināt organisma pamatfunkcijas. Viss, kas ārpus šiem rāmjiem, jau būs - DZĪVOT. Vai tad ne?

Gundars Ī. 22. apr 2012. 14:33

ierakstam «Gurdums un emocijas»
uz V. 22. apr 2012. 14:32

P.raganiņa, tev arī priekš manis bija iebildums? (visas domas izteiktās ir ar labu nolūku). Manos blogos nav nekā samākslota un viltus, laiks ir visiem piedomāt pie lietām par ko vēlamies spriest! MANOS BLOGOS RUNĀJU UN IZSAKOS, TIKAI PAR DVÈSELES TĪRĪBU! UN TE NEKAS NEVARBÙT SAMÀKSLOTS. VARU IZSKAIDROT, KUR RODĀS ĪSTÀ PROBLÈMS?! TAD KAD MATERIALISTS NESPĒJ SAPRAST OTRU, -VIŅAM SĀKĀS APMĀTĪBAS LÈKMES!!!!

Gundars Ī. 22. apr 2012. 14:30

ierakstam «Gurdums un emocijas»
Kristīne K. 22. apr 2012. 14:29

Viena gan ir spalvaināka par citām, Piena Ragana, pat neskatoties uz to, ka tā pieder sievietei no Varakļāniem ar vienkāršu pagājušā gadsimtā populāru vārdu Ilga. Tā viņa te sēž skanot pārmaiņu vējam pakasa savu spalvaino nabu, izrubina no turienes sakrājušos netīrumus un turpina ilgoties. Pirms pametu šo visnotaļ jauko blogu, novēlēšu panākumus un daudz jaunu profilu nākotnē.

Dzēsts profils 22. apr 2012. 14:26

Aga , PR ..., un dažas no tām - vienkārši sapumpurojušās uz viena zara , nu patiesi fascinējoši !

Ledija J. 22. apr 2012. 14:25

uzraksti numurinu,tad piezvanisu ,varbut

ierakstam «Pizvani»
Kristīne K. 22. apr 2012. 14:23

...Rudus...to jau redz katrs, kam necērtas urīna smaka nasīs un nemiglo skatienu.

Dzēsts profils 22. apr 2012. 14:23

pasaules nabas ir daudz...  

Dzēsts profils 22. apr 2012. 14:22

Katrs pēc sevis spriež , Marta ..., jauku Tev tupēšanu !

Gundars Ī. 22. apr 2012. 14:22

MG_Group_Ltd

Dzēsts profils 22. apr 2012. 14:22

Man pēc vakardienas un šā rīta saulītes zālīte zaļāka palika... un šodien ar par brīnumu jauks laiks, lai ar nolija lietus...

ierakstam «Gurdums un emocijas»
Dzēsts profils 22. apr 2012. 14:21

Un kurš ir tiesīgs nākt un izvērtēt otra patiesumu , PR   Tikai tas , kurš sevi par Dievu zemes virsū uzskata ..., vai vismaz  - pasaules nabu ...

Gundars Ī. 22. apr 2012. 14:19

...MB betons...SIA...

Autorizācija