Tam es piekritu.

Ja CIP darbojās, tad nejau uzslavas būtu man jāgaida, viss netīrākie darbi tiek darīti slepus un zem aizsegas, vai ne tā? ;)

Kur bija , tur vairs nav , Max ...

cik jauki,ja izdodas tikt klàt..

Tas bija par tēmu?

Tà jau laikam ir..un bilde lieliska! Kur to samekléji,kàdà plauktà?

...ļauj lūpām tos savām
nolasīt -
no lūpām mīļām , Ewa ...

... protams  

bez vardiem....isi sakot...shis ir tikai  nets..virtuala pasaule..nenjem to visu pie sirds...pasmejies....

Mikroviļņu krāsns tik laba?;))

Vienmēr,tas interesantākais paliek aiz kadra.

patiesibaa man liekas...mazaak vardu..vairaak patiesiibas..tikai ja kaadu mili..steidz to pateikt....bet pa lielam..vardiem nav noziimes..vardi bez darbiem ir tuksha skanja...tadas mana domas par vardiem.....

paldies.
Saulīt, ne jau no paša prāta nāk šī rīcība, aprakstīt vienu vai otru situāciju, kuru labāk noklusēt un tautā nelaist. Bet cik negodīgi un zemiski atliek novērot ir atsevišķi indivīdi, ka tie paši, kuri te sevi attaisno ar nievējošiem vārdiem lej krokodīļa asaras; Cik šis ir slikts un viņš ir tāds. Sāpīgi ilgi to vērot un paciest, ja nepārprotami tiek norādīts uz zināmu personu. Cik tad stāvēsi malā un klusēsi, taij visā vērojot. Ir cilvēki, kuri prot liekuļot un izlocìties pie situācijas, bet ir tādi, kuri nemīl daudz taisnoties, bet uz 20-mit apvainojumiem, tas nepabaidās atbildēt ar tieši un konkrētiem faktiem. Un, kas tad pēkšņi notiek? Notiek tas, kurš taisnīgāks un tiešāk izsakās bez aplinkiem, -to nolinčo sabiedrība, kuriem pašiem ētiskā kultūra ir zemāka par maniem dubļainajiem zabakiem, kurus nometu kaktā pēc trenniņiem, atbraucot no Jurkalnes. Morāle šam visam stāstam; "Necenšaties ļaudis sēt vēju, ja vēlāk jūs nosodat to, ko baidijāties dzirdēt! Tos kurus jūs apsūdzat, nav nesliktāki, bet ir no šīs pašas sabiedrības, kurā arī jūs mītat un esat tās spogulis. Katram ir savi zobi ar kuriem par sevi japastāv!" Mūžīgi tas stiepties nevar! Kurš būs gudrāks? Jeb, kā būtu pareizāk rīkoties?... /bez vārdiem postošiem mēs protam sarunāties vai nē?!/

tas uz dullo,Saule!

Vilciena kupejā.
- Cik reizes man tev tas jāsaka! Neēd olas ar sudraba karotīti! Sudrabs taču no olām bojājas - saka māmiņa savai meitai.
- Mūžu dzīvo, mūžu mācies... - norūca blakus sēdošais gruzīns, pārlikdams sudraba pulksteni žaketes iekškabatā.

nebutu slikti atgriezties pie temas :)

Vispār Ewa, tava bloga sākumā ap divdesmito komentāru bija interesants ierakst. Vai vēlies iepazīties arī ar manām pārdomām par uzrakstīto?...

Bez vārdiem,cilvēks,kurš jau sāk lielīties par alhokola lietošanu,jau ir atkarīgais.Esmu sapratusi vienu,ka alhokols Tev sagādā baudu.Tātad jau ir atkarība.

Tevi aktīvi aprunā? Nabaga zellis,jūtu līdzi

es jau zinaju ka bez vardiem nav alkaholokjis