... pašlaik tikai par dzejolīti... neko vairāk...

....neko nevajagot paturēt sevī ar visu esot jadalās gan ar prieku,mīlestību,gan ar sāpi..... ...tagad pavasaris,tagad labās emocijas pašas mūs atrod,galvenais palaist tās sliktās prom... ..

Pārbaudīt vienas vai otras puses milestību? Manuprat, tas jau pats par sevi ir , hmm, mazliet jokaini.. Vai nu tam pārbaudītājam ir dikti švaki ar pašvērtības apjausmu, vai- tur no milestības nav ne smakas, ne vienam , ne otram- ja ļauj šitādus jokus strādāt.

...satumsis, nekas lieks no pasaulē saredzamā nav te...
... Meditācija... esi ar sev tuvāko...SEVI... un tik maz vajag...neviens neko arī nepieprasa... guļ...

tā ir liela nelaime-ar īpašām vajadzībām-un varbūt tas ar īpašam vajadzībām to nesaprot,bet mātei-visu mūžu jārūpējas ,un ir jau arī cerība,ka kas labosies.Diemžēl apstākļi ir tādi kā ir-bet /individuals viedoklis/ir jābūt laba līmeņa pansionātam,kur vecāki var apciemot,vest uz papildus nodarbībām-bet neizjūk ģimene,māre var strādāt un būt sabiedrībā

Nav tik traki,Laurīt.:)

        It kā atrod to ko vēlējušies un meklējuši, bet paliekot mūža atkarībā no amigosa un nevar vairs atslēgties, iemantojot psiholoģisko atkarību, līdzīgi, kā no alkahola un smēķēšanas.

Hmmm...Sonja, ja man būtu ļauts ar tiem pašiem līdzekļiem pārbaudīt otras puses mīlestību....interesanti, tiešām interesanti, kāda būtu reakcija...

Visiem- izņemot viņu pašu..

Pašai prieks,kur nu vēl citiem.... :))

  ...Labi sanāca! Man prieks! Jeibogu- prieks!

Pazemo un sāpinā tas, ka esam gaidījuši no otra cilvēka, ka viņš tagad- mīlot mūs , rīkosies tā kā pieņemami ir mums, un kā mēs gribētu. Un tad, kad viņš, maitasgabals tāds , izrīkojas savādāk- tad nu ir pazemošana un sāpināšana.
Mīlestība pati kā tāda neko nepazemo un nesāpinā.

Es pat teiktu BRĪNUMS,jo tolaik mans mērķis nebija atrast,bet aizmirsties.Un re,kā sanāca....:)

Nē, Sonja, Raiņa Jāzeps piedod, viņš tikai aiziet...Bet vispār der padomāt, jā, kā būtu, ja viņš paliktu- visiem būtu vieglāk...

  ..Gunita, Tavs gadījums ir VEIKSMES STĀSTS!!! Kas meklē, tas atrod... Un labi, ka tā!

Tā ir, bet tā ir noticis dzīvē ar ikvienu cilvēku. Vai tad likumsakarīgi ir tas, ka mīlestība pazemo un sāpina?

Loti vienkàrshi,kad brauc,blauj uz gàjéjiem,tie iedomàjas pastaig-ielas..,arii uz tiem,kuri censhas apdziit!
Nu..,kad esi gàjéjs.. ,tad blauj uz visiem,kas kustas!

Man absolūti nekas nav pretī....Pat nemeklējot,šeit atradu to,kas,kā izrādās,man ir ļoti nepieciešams,tādēļ šī vieta vēl jo mīļāka.:)

Nu re, lai arī tas sižets ir ņemts no bībeles, tomēr  visaptverošā piedošana nav bijusi nemaz tik populāra jau tajos laikos..Tā jau bija- aci pret aci, zobu pret zobu..