Skarbs ... bet sava veida skatījums. Attiecas uz abiem dzimumiem, par to sēdēšanu šit.

Par kādu nāvi iet runa? Varbūt meiģināt apzināties kas vispār ir nāve? Manuprāt tā ir visur, tā pat kā piedzimšana. Domas nāve, vakar domāji ka saule ir zaļa, šodien paskatījies - dzeltena. Tātad nāve dzīvo laikā, jāizprot kas ir laiks, un vai ir iespējams skatījums ārpus laika.
Otrs jautājums ... kāpēc mēs nāvi piedēvējam kaut kam, varbūt viņa ir pati par sevi. Ja Tu iestādīsi koku, sauksi to par savu, bet koks ne ar ko neatšķiras no pārējiem kokiem ... tātad tā ir tikai ilūzija ka tas ir Tavs koks.
Tas pats arī par nāvi.
Tas, no nedaudz citas operas, bez slaveniem apašrakstiem  

.............bet tas laiks tak bij tik skaists ..................vane?

es arī esmu par -SMAIDU  

...lai iet! Apstiprinu!

http://www.youtube.com/watch?v=WISogScYNXA&feature=related

Mēs esam atbildīgi tikai paši savā priekšā. Ja gribi lidot-zini,kā ir rāpot.

rupji.

Vai nav skaisti.Es pret smīnu likšu smaidu.Bet nav jau vērts aukstai sirdij ko tādu piedāvāt.Smīniņš kā otrais es.

Tochna,Liiga!

...katra saulīte noriet...- Viena... un kļūst par zvaigzni tālu...

Gatsimtiem cauri, pētot cilvēku meklējumus pēc dzīves jēgas, atklàjās, -ka nekas būtiski nav mainijies.

Nu vienmēr vajag lai būtu,ko mīlēt un cerēt,tad arī netrūktu dzīves laime...
Bet šajos laikos ir nedaudz savādāk...

Bet ja būtu sākusi izģērbties, pievienojot smaidu , cik tad būtu  %   

paldies, Tev mīļotais,  tāds labs biji,... aizgāji-   nu cūka esi ...

      VECIS !!!

No dažiem te nav vērts cerēt, ka mainīsies...

...augusta beigās kartupeļu laukos...ļoti nedroši komunicēt... stārķi visrinķī ganās...krūmi apkārt, grāvji...