Mairita G. 8. mai 2012. 22:14Kuku,vienmēr esmu teikusi,ka formīgām sievietēm ir ko rādīt.Un ja nebūsi uzmanīgs,pašas Tevi samīs.
Dzēsts profils
8. mai 2012. 22:13Līga , nu taču kāds ļoti grib to atmodināt ..., bet Princese mundra , acīm vaļā un zaļām ! Ko nu
Dzēsts profils
8. mai 2012. 22:09Mēs esam tikai aktieri uz dzīves skatuves , kuri izspēlē sev iedalītās lomas..., ar lielākām vai mazākām improvizācijas tiesībām - atkarībā no savām spējām un iespējām ...
Dzēsts profils
8. mai 2012. 22:09An Da,tā kā man tumsa ir labvēlīga,no vadātāja nebaidos un savu ceļu zinu
Dzēsts profils
8. mai 2012. 22:06Viva, varbūt princesei vajag mēģināt ļaut būt pašai
Ineta L. 8. mai 2012. 22:06Kā ta sagaidīs, notrulinās kaisot komplimentus un tekājot pie mazajām.. grib kaut ko cēlu un nezināmu ..paradīzes putnam līdzīgu. Bet par to, kas blakus pat īsti neinteresējas
savsem k. 8. mai 2012. 22:06A par kasierīti nevar - vai glaveno grāmatvedīti ?
savsem k. 8. mai 2012. 22:04Ja pārāk caurspidīga - var nepamanīt un virsū uzmīt ....
Dzēsts profils
8. mai 2012. 22:04Būtiskais nav acīm saredzams ..., kāda gudra Lapsa reiz mācīja Mazajam Princim ...
sandra s. 8. mai 2012. 22:03Parasti jau mēs ieraugam vai izlasam to, kas mums tobrīd ir nepieciešams. Vienreiz vienu, citu reizi - iekrīt acīs cita doma vai sajūta. Tāda tā Dieva spēle. Vienkārši - jāieklausās.
Mairita G. 8. mai 2012. 22:02Kuku,noteikti jau neievērotu.Formas jau mazliet vajag.
Mairita G. 8. mai 2012. 22:00Ineta,deja tiešām skaista,bet tās mīlestības jau nezin,ka ir tik mazas.Lielo reizēm tā arī nesagaida.
savsem k. 8. mai 2012. 22:00Ja redzētu kādu curspīdigu - būtu ko apbrīnot ja vispār pamanītu ...
Dzēsts profils
8. mai 2012. 22:00...jāklausa vienai balsij...citādi vadātājs piemetas un nekādi netiek galā...uz riņķi vien staigā...maldās...
Mairita G. 8. mai 2012. 21:58Kuku,tās drēbes traucē.Citādi vīriešiem būtu grūti.Nevarētu padomāt.
Dzēsts profils
8. mai 2012. 21:57Man patīk Māras Zālītes dzejolis par Princesi - Pūci ...
Kad un par ko,
es vairs neatceros,
un kāpēc – pat negribu zināt,
kāds gribēja princesi atmodināt,
bet pirms vajag aizmidzināt,
jo princese mundra staigā,
no salda miega ne vēsts,
bet princesi vajag atmodināt
kā ēst.
Sēž princese kā mēma pūce
acīm vaļā un zaļām,
un domu spārni tai sapinas
uz izkārtnes aiz loga – „gaļa”.
Cik žēl, ka princese neguļ,
cik cēli tas būtu – to atmodināt.
Ko lai iesāk ar princesi nomodā,
varbūt jūs zināt?
Ineta L. 8. mai 2012. 21:56Deja perfekta, ļoti patika!
Par vērtēšanu ..arī amigosā... ka anekdotē: "Alberts visu mūžu gaidīja savu lielo mīlestību, bet lai nebutu garlaicīgi viņš ik pa laikam pakavējās pie mazajām mīlestībām"/izlasīju draugiem.lv/
Dzēsts profils
8. mai 2012. 21:54Lusila ir vienkārši veiksminiece,lai gan ar copi viņai neveicās..es gan vairāk par to visurijēju stori domāju




