Nu nezinu , lai par to prātuļo vietējas pašvadības ainavas plānošanas komisija ...

Dzeja ir domas piruete , mēģinot aizsniegt savu Sapni ..., kamēr tas ir vēl - pusceļā uz Tevi ...

http://2222enter.blogspot.com/

Un kā ar aizkariem - viņūs kārt labāk plikam vai pusplikam ?  

Paldies,Viva. Vienkārši dažreiz iedomāto uztveram par realitāti un dažreiz nākas vilties.

Nav svarīgi - tapat neredzēsies , būs tikai sataustāma ....

Noskaņai ...

Jūtās nekas nenotiek pats par sevi,bez iemesla,un jūtu veidošana nav mazāk darbietilpīgs un smags sirds,prāta un dvēseles darbs.Ja dvēsele un sirds klusē -nesauc,tad tas pārtop par sapni iedomāto.

Viva! Paldies par jaukiem vārdiem! Tā ir..trūkst..

par tik korpulentām dāmām nebiju domājusi,bet saule jau spīd visiem/ām.Manuprāt nedaudz par apģērbu derētu padomāt-pārvērst defektu par efektu

Mātei .

Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdī,
Uz kūti ejot, kājas aun.

Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.

Bet zinu – savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaistu mākoņi pār jūru.
                /M.Zālīte/

Cik svarīgs mums mīļo roku siltums , mēs tā īsti saprotam tikai tad , kad to pietrūkst ... Kā mēs mīlētu un lolotu savas māmulītes , ja tās atgrieztos ! Bet tā nenotiek ..., vien gaišās atmiņās tās ciemos nāk ...

Skumjš sapnis.

Saule spīd visiem.

Amigosmežā , kā jau katrā kārtīgā mežā - gan serenādes skan , gan dzeņi kaļ , un čiekuri kādam uz galvas krīt ..., arī dziesmu kari notiek ...
Bet to iespringumu, to vajag brīvā dabā - izskraidīt , izstaigāt , izdzīvot , izmīlēt ..., un būs tad amigosmežā - miers un bērziņš ...

Vēl var saukt...pilnslaidas..Nu smuki skan!
Un ko viņām nabadzēm vannā tupēt?  

Dumības sākums,šķiet,ir iestrēgt kādā jautājumā. Un,ja cilvēki ārējā dzīvē apmaldās vērtībās,var iestrēgt arī seksā. Lai gan tā īsti nezinu,ko tu,Lauri,sauc par perversu...

Ideālas attiecības ..., nav tādu , kas derētu visiem .
Manuprāt, tās ir tādas , kad divatā ar kādu jūties , kā atnācis mājās ..., kur Tev vnm gribas atgriezties , kur Tevi - gaida ...

Vārdi tur ir ----
"Kāda Zeme tāda saule -
tāda mana dvēselīt'e!
Tā es eju ledu brist'i,
tā es eju ugunī!
Tā es eju dziedādama,
tā es eju dejodam'a."

Tā kā bērniņu gādā divi , tad arī atbildība par to -  jānes diviem ..., nedrīkst atstumt tēvu un mazināt tā nozīmi bērna audzināšanā , pat ja ģimene kā tāda vairs nepastāv..., kā tik bieži tas mūsdienas notiek , diemžēl ..
.Tāds bērniņš , kas zinās tēva nozīmi ģimenē , jau no mazotnes apzināsies  savu atbildību pret ģimeni ..., kā tas izskan šajā sirsnīgajā lūgšanā  

Sēž cilvēks mazs, uz ceļiem tas,

Un skaita, skaita lūgšanas

Par tēvu, māti, māsiņu,

Par lopiņiem un kaķēnu.

Sēž, roķeles salicis,

Sēž, actiņas gaiši atvēris.

Es mīlu tēti, māmiņu, es mīlu māsu, kaķēnu,

Jel, Dieviņš, viņiem prieku dod,

Lai varu viņus samīļot.

Lai tētim vienmēr darbiņš ir,

Lai mamma mūsu strīdus šķir,

Lai māsai puisis jauks nu tiktu,

Lai kaķēns putnus mierā liktu,

Lai vienmēr kopā visi mēs,

Lai Dieviņš tā mūs saturēs.

Sēž cilvēks mazs, uz ceļiem tas,

Un skaita, skaita lūgšanas...

/B.Zeltiņa./

Man..māmiņa sen citā saulē..