Kas ir slikts un kas ir labs - šeit darbs filofofijai un ļoti diskutabls jautājums :))
Reizēm sliktais ir labāks nekā škietami labais
un kurai kategorijai pats sevi pieskaiti ir paša ziņā- bet labāk vienkārši dzīvot un nedomāt par to .
Lai izdodas Lāčuk

Dārzniece, ir lasīts....

Dumji tas viss ir, visa tā romantizēšanās un sveču dedzināšana pie vīna glāzēm. To, kas ir īsts, katrs cilvēks ir spējīgs atšķirt bez kādiem tur iestudējumiem un ārišķībām.. un arī bez "gudro"pamācībām  

           Skārlet, Ķikuļa kungs ( "Agrā rūsa") sacīja : SIEVIETE VIENMĒR IR MAZA, KAUT GARĀKA PAR VĪRIETI..........

Viegli būt labam, bet vēl vieglāt būt tādam kāds esi, jo radusies pretruna pašam sevī, rada neizpratni, Kāds vispār īstenībā esi. Cilvēks sevī slēpj tik daudz krāsainas , asas un gludas šķautnes, šķīst dzirksteles kā no zirga pakaviem, kas savā ceļā visu dzīvu un patiesu dara aizdedzinot ar dzīvības liesmu.

..tad ir jauki.....

Pūkaini,trūkst punktiņu uz i,ko tu te par mazulīti sauc,kuru uzrunāji....vai mani

Mandomāt , tie , kuri atzīst sevi sliktu esam , vēl nav zuduši - LABAJAM ...

Mazā, vai gadījumā drusku nesapinies rakstītā
Bet zināma taisnība ir - štrunts par bitēm ka tikai medus...

Man vienaa balsii kaiminji,radi,draugi,vnk pazinjas,kas kaut cik zina manu dziivi nepaartraukti saka-CIK TU ESI LAIMIIGA!!!TU NEMAZ PATI NEAPZINIES-CIK TU ESI LAIMIIGA!!!!.TEV IR VISS-KO CITA SIEVIETE PAT SAPNJOS NEREDZ!!!...............Taa kaa esam sheit anoniimi,pateikshu atklaati-Es nekad neesmu novertejusi to laimi,ko DIevs devis,Nekad man nau bijis labi un viss iisti pa praatam,bet,tagad,kad jau VECAAKA,atceroties visu  patiesi burviigo,nozheeloju,ka tajaa mirklii to laimi neapzinaajos(((( VAJAG BAUDIIT DZIIVI!!!-ari pat sho siikumu,kaa AMIGOS,kur varam BUUT,IZTEIKT SAVAS DOMAS,VIRTUALI PATUSEET,SLINKI...D)))))))  Esmu pateiciga par gaumiigo humoru,superigajiem klipinjiem! ..,bet par to LAIMI...apzinaato-tas tak tikai mirklis!kaa lai iemaacaas ar BAUDU to zaudeet....??? ))))))))))

nu tur jau tā lieta, ka nav...es jau par to pašu:))

....paldies Aleksandr    ....trāpīts.....

           Ja runa ir par to saucamo AIZLIEGTO AUGLI  (viens no abiem precēts), tad es  domāju, ka tur nav ko sevi šaustīt. Lai sevi IZĶIDĀ tā /tas, kuram  it kā pāri nodarīts un, lai padomā : KĀPĒC..... Bet tam otrajam / otrajai nav sevi jākunina un jāaudzina : KĀPĒC ES ESMU MĪĻĀKA..... Acīmredzot, ne velti..........

...Kū Kolīte, piedod, nezināju ka starp vienaldzību un citu ietekmi velkamas paralēles.....vai drīkst tikai to,ko citi ietekmē....

Divu siržu vienotībā atplaukst zieds un ziedēt nepārstāj. Kā atteikt, nesāpinot otru, ja tava sirds pieder kādam citam. Kā bite dārzā izvēlas kādu ziedu, bet otrs, kuplāks un pat krāšņāks paliek neaplaimots, jo cita bite lemta tam. Bet zieds jau to nesaprot un gaida biti, sajūtoties sāpināts, līdz kādā dienā notiek brīnums un pie viņa atlido nevis bite, bet pūkaina samtaina kamenīte un zieds laimīgs ļaujas, Kas būs pēc šīs tikšanās?- viņi neplāno nolemtību.

pūkains

Tu vari pietēlot to slikto...bet dvēselē tāds neesi:)...un neprasi, kā es to zinu:DDD

       LAI TIE PUIŠI KĀDI BIJA, VISI VIŅI LABI BIJA..........