Domu apmēram sapratu, nu sievišķīga, jauka...tik tas pats izpausmes veids, retorika...piedod, tas man personīgi gan ne visai.
Un -gribēju, un -man vajaga...
bet dzejā arī citi pašizteikšanas veidi, varbūt pamēģināt ar haiki, varbūt pavisam ko citu, mazu eseju? nu pašas ziņā.

tu esi labs aparats,diezvai,radit nav ko.zel

Priecājos, ka man tik laba intuīcija  

nu dabigi,par ko tad citu.

PRR tu runā par ugunsdzēšamo aparātu?  

man patik ka man blakus gul jauns skaists mils slaids aparats,un pagaidam ta ari ir.

Vai apziņa un mani priekšstati ir viens un tas pats?

...ne jau tāpēc,ka cilvēks ir skaists,...mēs to mīlam,bet gan tāpēc ka mīlam ,cilvēks ir skaists

http://www.youtube.com/watch?v=j5FmpcLOlL4

un kada tagad ir tava izpratne.

...tici gan...ja dikti vēlēsies,..tas notiksies. ...

Tad jau iznāk, ka būtība jeb Dievs ir labais un skaistais

mmm ...Līga ... paskaties uz kaut ko, un tad aizver acis ... redzes atmiņā būs saglabājusies melnbalta bolde, pretēji gaišā un tumšā proporcijās. Labums un smukums ir tās krāsas ar ko mēs izkrāsojam šo bildi katrs pēc sava viedokļa ... bet tā melnbaltā visiem ir vienāda ...  

Manuprat, ka  tā īsti - patiešām nav.  

Domāju, ka vienmēr esam tādi, kādi esam ... arī tad, ja tas tiek pasniegts kā teātris.

Te jau blogā Sonja, par to diskutējām. jā, subjektīvi no cilvēka ego viedokļa, bet jautājums par to, vai pasaulē eksistē objektīvi labais un skaistais.

Skaistums- principā tas ir dikti subjektīvs kritērijs, ja nu vienīgi- par skaistu varētu saukt arī- proporcionālu - seju, augumu...
Labs cilvēks- arī tas ir subjektīvs kritērijs. Vienam- labs citam- ļaunāks par ļaunu.

...kam nav 100...tas var