Dzīve tomēr nav karalauks, daudz interesantāk- manuprāt, ir dzīvot un izbaudīt visu to padarīšanu.. Bet- tā būs katra paša izvēle- cīnīties, vai dzīvot..

Riskanti ar to kutināšanu- kāds nervozāks tipāžs var arī ar akmeņiem sākt mētāties..

Derētu norādīt arī avotu,no kurienes šis materiāls šis ņemts,iekaviņās

   Drausmas!!! Es to tā nemaz neiedomājos... Bet vispār var jau saturēt.. Un tā vietā ar zariņu kutināt noskatītajam objektam galvvidu.

ja es tā varētu.

To pašu , to pašu--- aiz uztraukuma, neierastos apstākļos- tupot uz zara-- zini, visādi var sanākt.. blamāža pa visu ģīmi..

Spasiba,Karina i Nikolaij....harošaju večer vam...         

Sonja...ko tu ar to domāji?   Šausmas!!!..ja to pašu, ko es...tagad...

Pilna spēka. Un tīra.
Kā lielais A.
Jāiet tik vienam vīram
un- jārunā.

No zemes, no debess nāk?
Pludo jā nekad...
It kā paklusāk,
bet- ir klāt.

Neviena cilvēka. Ciet.
bet nav nemaz jābūt burvim-
strāva iet...
Es stāvu pie durvīm...
Izbrīvēts. Zaro spēks...

nu manuprāt uz soliņiem sēž mammas vai omes ar bērniem,arī pensionāri labākajos gados,pa reizei luso stundu pieņem kāds iereibis subjekts.Sesiju laikā jaunatne jautrā bariņā

Skārlet,kā tur ar SUPERĪGU mīļāko.....

Līga- Galvenais- neaizrauties ar " iedzīvošanos tēlā" un talak arī neuzvesties kā ... balodim....

*Vissvarīgākais, ko cilvēks var izdarīt, ir ne jau pārmainīt pasauli, bet gan sevi.

*Jo tas, kas dabūts,
It nekur nav liekams,
Un tas, kas liekams,
Ir tik nepietiekams.

*Re, arī zvaigznēs ierakstīts
Tas pats, kas laukos plašos:
Jāmeklē sudrabs, tas baltais, kas trīc
Tepatās – mūsos pašos.

Imants Ziedonis

Varbūt pat varētu paslēpties koka lapotnē virs soliņa, un, kad iekārotais objekts apsēstos, varētu sākt gulgot kā balodis...

Es esmu viens. Es esmu neskaitāms.
Tā brīvā gaisma, kurā vairs nav staru.
Es nezinu, vai baznīca, vai nams,
vai varbūt gaismas tuksnesi es aru.

Tas cita veids, kas neparasti nāk
un pieteic sevi liels un neapjaušams
Kopš dienām jau nu viss ir citādāks.
Viss atnāk pats. Ne izcīnāms, ne laužams.

Es esmu viens. Es esmu neskaitāms.
Es skaitīju un nonācu pie Viena.
Jūs varat pārbaudīt: tur ir mans nams
un mana izskaitītā vakardiena.

Kamēr sievietēm iestāstīs un viņas ņems par pilnu, ka vīrietis ir tāds- visai primitīvi manipulējams , hmm, objekts- tikmēr arī nekas prātīgs  no kopdzīves var nesanākt.Un nelīdzēs ne kotletes, ne izšrubēta māja, ne perfekts izskats, ne bērnu bariņš.

Ne jau mana atriebība. Es gribētu, lai beidzot ir miers.

....Aivar,tas kas meklē tas atrod...nu protams,ja vēlas atrast....