Tiešām, kas tas ir, rovan?

Cik viens mēs par otru zinām?
Maz,pavisam maz.
It kā kopīgus svētkus svinam,
It kā kopīgas darbdienas.

Nu vispār tev taisnība- ar ko tie citi ir vienlīdzīgāki par tevi?  

..nu man ar vien vairāk sāk simpatizēt sabiedriskais transports.. ..kas par iespējām

Pam'ēģiniet tikai izbradāt man tomātus, un burkānus un tad vēl aizlaisties nezināmā virzienā..

Nu nezinu kas man prātā, bet viņas drīkst rādīt, bet es nē, ja....   

...priekš mums? drīz būsim ...ar Omnibusu klusi dobēs iebrauksim...

pareizi, Lāci, pie dirsas viss, kas kuram prātā...   tavā prātā ir dabūt zivis ūdenī

Vīrietim tikai jāpriecājās ka sieva vēl kādam der,ja nē tad viņam  tāda arī nav vajadzīga.

tūlīt iesprauksies Lauris ar repliku par smida psihotraumējošo iedarbību kā instinktu uz uzvarām...vai kaut kā tā...

Juris viņa vietā naudu pados, puķes viņa sievai nesīs un samīlēs...Patīk tas Juris- apsviedīgs

Es nerādu dibenu, bet attieksmi, cik var atkārtot....

..nu ne tikai,Pūkaini,ne tikai......

Kā nav bijusi...visus darbus uzskaitīju- tagad vēl zupu vāru...

Kā nu kuro reizi- tas gods var tikt gan sievietei, gan vīrietim..

kas vainas Pūkaiņa dibenam? Lācis grib ūdenī...

Līga nav bijusi darbā...vai aizlaidusies...

Loģiski domājot, ja vīrs nevar aizsniegties, tad nav lokans, bet Juris ir, un kas patīk sievietēm, domāju ka lokanie un kustīgie.....

Es no dabas ar ģenerāli vienisprātis...

Pasakiet,lūdzu,kas m/us ārda,
Pasakiet,lūdzu,kas kopā sien!
No viena nevietā teiktā vārda
Salīst laime kā pļavā siens.

No viena nelaikā šķiebtā smīna
Otra acīs izdzisa smaids.
Gribējās man ,lai cilvēki brīnās,
Gribējās man,lai pazūd naids.

Pussolīti vajag pa labi,
Paliks taciņa tukša - nekas;
Izmijas pretimnācēji abi.
Cik maz mums vajadzīgs, cik maz;

Īstā reizē pateikta vārda,
Īstā vietā smaidīta smaida,'
Neliela soļa, kas nesaspārda,
Sirds, kura veselu mūžību gaida....