....gan jau kā zaķis.....meta cilpas...bet tāpat aizgāja...pa kreisi....

Gaidot iemācamies būt pacietīgi!

...pirmais pļāvums,- maigs...

nosita gan...tos pussešus uz deviņiem

...gaidīt... ko gaidīt, ej rādi ko māki, tad zinās, -kad vajadzīga tieši Tava Uguns....kur tā der.

Emīls bij varens puika  
,,Mēs esam labi un jauki, bet tikai tad, kad mums pašiem ir labi un jauki. Nekas tā nesatuvina cilvēkus, kā kopiga nodarbošanās ar muļķībām ,,...
kopīga nodarbošanās ar muļķībām ar dažreiz ir jauka lieta

Nu gan, apraudāsim tagad pagales.. To slikto zāli Lāčuks jau ir sācis izplatīt    

slikti, labi, ka tik kājas siltumā, vel viena gudrība, no Emīla  

sievietes tālredzīgas...

Rokturis pie kā vainīgs? .... var jau runāt caur durvīm, cita lieta, ja nevēlas dzirdēt. Skatoties, cik svarīgs cilvēks ..... varbūt neopieciešama palīdzība viņam, tad jāiet iekšā, bet ja tikai sevis dēļ .... tad nevajag lauzties iekšā.

Es par sprungulīšiem.....-ne viņš sev tādu   likteni izvēlējās, bet kāds cits tā nolēma...

Nuja, ka par bērniņa...

Līga, vai tad neizskatos pēc pipariņa/mīļuma kuram smeldze?     

... tāds nosaukums... likās, ka par bērniņa gaidīšanu būs runa...  

... neliela pensija......- jāpiestrādā ģimenes uzņēmumā...

    ..... ja jau nav turpinājuma, laikam - nosita  

vot velns tāds ,a pirkstiņus šis negrib durvju šķirbā iebāzt   sievas māte varētu palīdzēt un durtiņas aizvērt

nav ,nav vērts ,katram pašam sava galviņa un savas durvis ,

Kam pretoties, An Da? Dzīvei neizpretosies...dzīvo mirklim..šeit un tagad..lūk, tā lielā jēga...