Ja tev neatver, tātad nav priekš tevis. Ej tur, kur tevi gaida

Varu par to pārliecināt , Vivu ..

Paldies! Atvēru Tavu blogu - nu skaists   un pilnīgi sajutu ceriņu smaržu un sadzirdēju jūras šalkas un sajutu Tavu prieku! Izdevas pārliecinoši parādīt ceriņu laiku..īss viņš ir, toties neaizmirstāms....Romantiska Tev bija tikšanās! Jauki!   

Labvakar , Ivo ... Mandomāt , Tu proti atšķirt meC šķirnes ..., īpašo - no pārējām ...

Aizejot palikt , to tikai īsta spēj -  mīlestība ...

Nu , tagad vismaz zināšu , ko tās zvaigznītes uz konjaka pudeles nozīmē ...

Labvakar , Vivu .. īpašais meC ..

tobiš- jaunais ruņčuks... pārņem amigosa dažu onkuļu tradīcijas    ak jēzīt,  
marš čučēt!

poidu ka ja spļaķ ...  

Esmu pateicīga Visu Augstākajam spēkam, par to, ka viņš mani rūdīja no mazotnes(četras reizes esmu tikpat kā aizgājusi prom no šīs pasaules, bet tomēr atgriezusies), lai pēc tam saprastu cilvēkus un palīdzētu atveseļoties.Katru dienu manu viņa klātbūtni, tikai reizēm palaižu garām viņa sūtījuma zīmes.

i etovo i tovo ...  

murzīt...Tu tiešām tavo etovo?   

Bet pienāk jaunais runčuks un saka: “Veči, čau!
Man nav, kas jums reiz bija, bet ir kas jums vairs nav.”

         ... uz to ir atkal jāiedzer      

Es esmu tikai joka pēc
Šai pudeļkaklā zaļā
Jo šķidrums kas tur iekšā ir
Tas tik un tā tiks vaļā
Es esmu tikai formas pēc
Es esmu tik pa jokam
Jo tik un tā šī pudele
Tam īstajam nāks rokā
Es esmu tikai formas pēc
Es esmu tik pa jokam
Jo tik un tā šī pudele
Tam īstajam nāks rokā
Ā
Ā
Viņš korķa viļķi manī grūž
Un skrūvē manā miesā
Un izslāpusi galva dus
Mēž šķīvi siļķe liesā
Un kad es esmu izurbts caurs
Un pudele ir vaļā
Un atgāzies kāds saldi dzer
No pudeļkakla zaļā
Un kad es esmu izurbts caurs
Un pudele ir vaļā
Un atgāzies kāds saldi dzer
No pudeļkakla zaļā
Ā
Ā
No zaļā pudeļ kakla dzer
Līdz noreibst zēns kā dūmos
Un iztukšotu pudeli
Un mani aizmet krūmos
Un kad zem krūma nokrīt pats
Mans urbējs un mans kāvējs
Es saucu sveiks lai dzīvo sveiks
Lai dzīvo korķa rāvējs
Un kad zem krūma nokrīt pats
Mans urbējs un mans kāvējs
Es saucu sveiks lai dzīvo sveiks
Lai dzīvo korķa rāvējs
Ā  

nu labi labi, vardulēn,peldētāj, on že murzzziks, parādi, ar ko tai dīķī bučojies

  Plezna glāsta plezniņu, kva, kva, kva,
Kas par jauku glezniņu, kva, kva, kva.
Lai tak veči noskatās, kva, kva, kva,
Kā tie jaunie bučojas, kva, kva, kva.  

...dziedāja  džinsotais murziks, Lapčenoka balsi atdarinādams
bet visizteiksmīgāk  viņam sanāca kva kva kva   

Atpeld mazais vardulēns kva, kva, kva,
Velna puika, lāga zēns, kva, kva, kva,
Visu algu izdevis, kva, kva, kva,
Džinsu bikses nopircis, kva, kva, kva.        

Atpeld mazais vardulēns kva, kva, kva,
Velna puika, lāga zēns, kva, kva, kva,
Visu algu izdevis, kva, kva, kva,
Džinsu bikses nopircis, kva, kva, kva.  

Tu mani (pats negribot) bīsi  pareizi sapratis   
stobrus tik uz augšu!
štrunts par vecmeitām