ļoti komplicēti

An Da! Ja tev mašina ir tanks, tad protams Latvijas ceļi liksies par vis lābākam!

             Aivar,  kādreiz tiešām tā ir, ka tās PUKSTOŠĀS SIRSNIŅAS dēļ  it kā uzupurējamies, bet beigās abiem labi......Dzīvi cilvēki, ne roboti esam. bet man liekas, ka ZZ te runā par tiem pāriem, kuri visu savu laulības stāžu tikai PIENĀKUMU veikuši..........

...nespīd gan...  

vārds pienākums vien jau šermuļus uzdzen un visticamāk  nesagaidīs neko ....ja prot noformulēt savādāk, tad OK:)

Ta ari var adgadities.   

Ineta pilnīgi tev piekrītu, gribās vienu,bet saprāts diktē kaut ko citu un nevari izšķirties.

Ja divatā , kas Tevi saprot , tad tas ir super , kaut vai dubļos , bet ar mīlestību abās sirdīs.....

kurš gan mē4s neesam to *pienākumu* kādreiz pildījuši..  nav vainīga tur ne sieviete, ne laulības dzīves rutīna.. ne arī *trešāpersona*.. kādreiz vienkārši nogurums vai kas cits ir par iemeslu.. bet, ja jūti, ka blakus *paātrināti* pukst sirsniņ, tad jāsaņemas..

Normāli ceļi...kā Latvijai pēc Formas piedienas

...a varbūt jau grāvis ir un tad tik pa to grāvja apakšu

Agri vai vēlu iebrauksi grāvī , ja dzīvosi  , tikai turoties pie tā , ka tas ir izdevīgi......

un ja izdevīgi?

Dzīvot tikai  pienākuma pēc , nav interesanti , ātri var apnikt.....

           Nu jā, tas STILS jau arī nodod.......

nu tad neko ja gribas

Tā jau ir , ka prāts borē, ka nedrīkst bēgt..., bet ai, kā gribas, līdz izmisumam!

..nedosi tu , iedos cita...tomēr jau reizēm jāpiekāpjās abiem...un jāsaprot ,ja jau sieva  ,vīrs  tad dod ,jo tieši tagad gribās....a, ko?!

Burvīgie vārdi un ar tādu uguntiņu!