Katrs dzejolis ir rakstītāja sirds un dvēseles spogulis . Tas nav jāuztver kā pilnīga patiesība. Tie var būt arī maldi, strupceļš... Tā ir saruna ar sevi ... un bieži ar vēl kādu citu . Tas ir iekšējais monologs , kuŗā ļaujam arī kādam piedalīties kā klausītājam.
Tā ir sevis meklēšana, iepazīšana ...  īsi sakot , process !

Jā, tādas attiecības bez abpusējas uzticēšanās nav stipras, tikai tad, ja zinu, kas otru sarūgtina vai sapina, varu no sirds izrunaāties un kopā izdomāt kādus labus variantus sāpju remdēšanai, kā saka, viena galva labi, ...

Lūcija,atradi kur meklēt draugu...
Draugs ir tur,kur esi izgājusi cauri visām grūtībām,un viens otru ir atbalstījuši.....Tas ir draugs !!! Pārsvarā,draugs apstiprina sevi --NELAIMĒ !!!

Patiesie draugi ir tikai te laukā nevis interneta vidē,internetā iespējams ir labi paziņas

Sirdij, mīļie , vispār ir jābūt ugunssārtai - atsaucīgai, reaģējošai uz visu, kas notiek mūsu dzīvē.
  Ja iestājas pagurums, arī sirds maina savu krāsu  .
Mēs bieži (!?) ejam caur šīm fāzēm - ar kritumiem un cēlumiem ....
Ja gribam otram tuvoties , vajadzētu just, uz kāda viļņa cilvēks atrodas.  

Tā ir normala lietu kārtība, nevis kaut kāds eksluzīvs  moments. Jājautā- tad kāda jēga ir būt kopā, blakus ar cilvēku - kuram nevar pateikt - kā jūties, kas nomāc, nevari but patiess?

Katram savs skatijums uz dzīves notikumiem....mēs jau nezinam vai mūsu ir tas pareizākais

Mēs jau tos romiešus nepazīstam,varbūt viņi spējīgi vēl uz vairāko.

Draugs ne vienmēr var būt paties,jo esmu to izjutusi Amigosā,Aleksandr.Pēdējās kaislības tieši pierāda pretējo,ka ar svešu cilvēku var daudz atklātāk parunāt nekā ar draugu.

pēc tām devām vairs nebūs spējas neko sadarīt un saulīte jau ar būs norietējusi kamēr kaut cik jēga atgriezīsies.

Romiešiem "viskrutākais"Jāņu ugunskurs.. diez, vai pāri arī kāds leks?

Pret dažādiem cilvēkiem mēs atveramies dažādi : citi ir jutīgi ( pamana , kas notiek otra dvēselē ) , bet citiem var pat vārdiem stāstīt un izskaidrot, bet veltīgi ; viņiem liekas , ka viņu redzējums , skatījums ...ir tas pareizākais .
  

Uh, tie klusie ūdeņi!!!

dzintra, kaimiņienei kreņķus nestāsta,bet draugam...Vai tad draugam nevar izklāstīt - padalīties ar savām problēmām???

Protams, arī sevis izzināšanai un vērtību pārvērtēšanai- pilnigi visam ir savs laiks..Taču - jo ilgak spēlēt tādas- varas spēles, jo nejaukākas var būt sekas, kas galigi neatbildīs tām , ko gribētos.

un vēl ugunssārtu sirdi:)

protams, ka tas ir labi, ka nav jāskrien savus kreņķus stāstīt kaiminienei un pašu rūp tuvs cilvēks.

:-) visam savs laiks!

nadya,norobežojusies no citu problēmām....

nu te ka sak koks ar diviem galiem,vari but labs labs draugs,bet vienalga kad kautkas notiek palici viens,diemzel musulaikos nevienam negribas dzirdet par cita problemam,un biezi iznak ta ka svesam cilvekam ir vieglak izstarstot kas teu sap,ne ka draugam vai radam